Avīze Cerība Nr.50 (1.daļa)

 

Tu esi radīts priekam,

un pasaule ir pilna ar daudz ko,

par ko priecāties,

ja vien tu neesi par lepnu,

lai par to  priecātos,

vai par alkatīgu,

lai saprastu,

ka prieks var būt arī par to,

ko nevari paturēt sev.

 

Pastāvēs tas, kas mainīsies

     Nav viegli gājis pa šo laiku, bet laiks rit uz priekšu, mainās laiki un cilvēki.

Arī mums ir nelielas pārmaiņas asociācijas valdē.

     Ir ievēlēta jauna valde un  Valdes priekšsēdētāja. Vai asociācijai ir sācies jauns posms? Domāju, ka nē, viss turpināsies. Un lūk, Mūsu avīze jau iznāk no 1997.gada, un šogad un ir iznācis 50. izlaidums.               

Asociācija pastāv jau 22 gadus. Tas tomēr kaut ko nozīmē, tātad Mēs esam vajadzīgi un mums esat vajadzīgi Jūs. Asociācijā jau ir ieguldīts milzīgs darbs, un tas arī jāturpina.

     Pastāvēs tas , kas mainīsies… Mums jāmainās, lai pastāvētu, taču bez Jums, un mums visiem kopā, tas nebūs iespējams. Paldies visiem , kas visus šos gadus, uzcītīgi gājuši līdzās, plecu pie pleca, palīdzējuši asociācijai pastāvēt, palīdzējuši saviem līdzcilvēkiem, kuri veido šo biedrību ar savu atbalstu - ne tikai materiālo, bet arī morālo, kas Mums tik ļoti nepieciešams.

     Ļoti gribētos redzēt jaunus cilvēkus, kas palīdzētu daudzveidot asociācijas dzīvi, jo mēs paši esam tie, kas rada un veido.

     Jaundiagnosticētajiem neslēpties, nākt ar saviem piedāvājumiem, idejām, iniciatīvu. Kā piesaistīt līdzekļus, palīdzēt ar līdzdarbošanos. Vajadzīgi cilvēki, kas palīdzētu rakstīt projektus, tie varētu būt arī brīvprātīgie , kas labprāt vēlētos Mūs atbalstīt, jo atbalsts ne vienmēr mērāms naudas vienībās.

 MS skarto nepaliek mazāk- diemžēl mēs paliekam vairāk, un mums asociācijā ir vajadzīgi jauni spēki, kas palīdzētu attīstīties un augt, jo tikai kopā Mums ir spēks lai ko izmainītu šajā valstī, tāpēc vajadzētu sākt ar Mums pašiem - asociācijā, un pašiem ar sevi.

Mūsu cilvēkiem, viena no primārajām nepieciešamībām ir psiholoģiska palīdzība, it sevišķi, kam MS diagnosticēta nesen. Un šādu vajadzību ir daudz - pašu līdzekļu nepietiek, invaliditātes pensijas ir mazas.

      Daudzi no mums nemaz neiziet no mājas dēļ psiholoģiskām, vai finansiālām problēmām. Lai biedrībai palīdzētu un to atbalstītu , nav jānokļūst ratiņos vai jāsaslimst, ir jābūt labai gribai un vēlmei darīt labu.

      Mūsu cilvēki saslimst pavisam jauni 20-30 gadu vecumā, kad vēl viņu bērni ir pavisam mazi. Atbalsts vajadzīgs arī šīm jaunajām māmiņām un tētiem, lai varētu izaudzināt mūsu nākamo Latvijas paaudzi.

Dod Dievs mums visiem veselību, dzīvotgribu un vēlmi palīdzēt savam līdzgaitniekam.

                                                                               Ar mīlestību, Valdes priekšsēdētāja Ineta Osipoviča.

 

Svētku noskaņās

 

     Šis rudens bagāts ar jubilejām – daudzas MS nodaļas svin 20 gadu pastāvēšanu.

      Arī mūsu MS centrs Vecmīlgrāvī novembrī atzīmēs 20 gadu jubileju, jo tālajā 1997. gada 24. novembrī ar MK lēmumu apstiprināja MS programmu. Vālos atgādināt, ka visa aizsācēja bija Dr. M.Mētra, kura jau pagājušā gadsimta 80. gados strādājot Rīgas 7. klīniskā slimnīcā par savu galveno prioritāti izvirzīja multiplās sklerozes pacientu aprūpi. Uz Vecmīlgrāvja slimnīcu 1992. gadā  daktere atnāca ar vairāk kā 350 MS pacientiem. Pagāja vairāki intensīva darba gadi, lai uzrakstītu un apstiprinātu MS programmu valsts līmeni, kas ļāva pacientiem saņemt vairākus valsts apmaksātus medikamentus un medicīnisko aprūpi.

      Ja runājam par 2017. gadu, tad tas papildināja jau tā  bagāto medikamentu klāstu, kas dod iespēju ar lielāku varbūtību katram pacientam nozīmēt tieši viņam atbilstošo terapiju, tā akcentējot pacientu menedžmeta galveno stūrakmeni -individuālo pieeju katram pacientam. Dotajā momenta un situācijā, kad zinātne virzās uz priekšu, bet vēl nav sasniegusi savas virsotens, aktuāli ir noteikt slimības fenotipu, biomarķierus un izprast konkrētā pacienta slimības noteicošo patoģenētisko mehānismu bāzi.

     Vēl pavisma nesen runājam tikai par vienu 2. līnijas medikamentu, proti - perorāi lietojamo Gilenya, tagad kā 2. līnijas medikametu, kad citi 1. Līnijas medikamenti īsti vairs nelīdz, varam izrakstīt arī reizi 28 dienās injicējamo Tysabri. Šo medikamentu iekļāva kompensējamo zāļu sarakstā pagājušā gadā no 1. decembrī. Ir pieejami arī divi 1. līnijas perorālie medikmenti – Aubagio 14 mg reizi dienā un Tecfidera 240 mg divas reizes dienā, kurus nozīmē pieaugušiem pacientiem ar recidivējoši remitējošu multiplo sklerozi.

      Varētu teikt, ka pats aprunātakais jaunums ir šā gada 28. martā FDA (ASV) apstiprinātais medicaments recidivējoši remitējošās un primāri progresējošās multiplās sklerozes (PPMS) terapijā – Ocrevus (Ocrelizumab), kuru nozīmē intravenozu  infūziju veidā ik pē 6 mēnešiem. Tas ir pirmais medikaments, kuru varēs nozīmēt PPMS gadījumā. Mēs gaidām šā medikamenta apstiprinājumu Eiropā (EMA), kā arī Latvijā no NVD (Nacionālais veselības dienests), vai medikametu iekļaus kompensējamo zāļu sarakstā un vai to varēs nozīmēt gan PPMS, gan RRMS. Var tikai pieminēt, ka par šo medikamentu ārsta pieņemšanā interesējās katrs trešais pacients. Pagaidām šo medikametu mūsu pacienti ar RRMS saņem pētījuma ietvaro, kurš parēdzēts līdz 2019. gadam un ar PPMS līdzjūtības programmas ietvaros, kuru atbalsta Šveices kompānija.

     Atgādinu, ka pacientiem ar RRMS un SPMS ir iespēja piedalīties klīniskajā pētījumā, kur terapijā var saņemt līdzvērtīgus medikamentus.

     Kopumā varētu arī nesūdzēties un negausties, jo nezinātājs no malas teiktu, ka multiplās sklerozes ārstēšanā valsts apmaksā 10 imunmodulējošos medikamentus, bet mēs labi zinām, ka pagaidām slimību pilnībā nevar izārstēt. Ja arī kāds sola simts procentu izārstēšanos, tad vajadzētu izsvērt visus par un pret par šādas terapijas uzsākšanu. Galvenais, lai nekaitētu vispārējai veselībai un nepasliktinātu jau esošo slimības norisi.  Joprojām visā pasaulē aktuāls jautājums ir par terapiju progresējoši noritošai multiplai sklerozei, jo pagaidam vēl nav medikaments, kurš pilnībā apturētu slimības progresu, tāpēc mūsu un pacientu uzdevums ir saglabāt esošo veselību, kas nozīmē regulāru medikamentu lietošanu, aktīvu dzīves veidu, izvairīšanos no kaitīgiem ieradumiem (īpaši smēķēšanas un mazkustības).

 

Vēlreiz visus sveicu jubilejā!

Vairāk saulainu dienu!

                                                                               MS centra kolektīva vārdā Jolanta Kalniņa

 

 

Vācu draugi atkal Latvijā.

     Nupat 15.un 16. septembrī Vācijas Hemeras pilsētas Kristīgās draudzes pārstāvji atkal apciemoja mūs Latvijā. Patīkami tikties ar labiem draugiem, ciemiņu grupā bija vairāki jauni cilvēki. Viņu visu iejūtība, sapratne, Dieva mīlestība, skaistā muzicēšana, dziedājumi, nevienu no mūsu cilvēkiem nevarēja atstāt vienaldzīgu. Pirmajā dienā apmeklējām mūsu cilvēkus ar MS mājās. Interesantie Bībeles stāstījumi, muzicēšana arī sarūpētās dāvanas, visus mūsējos ļoti iepriecināja. Katra šāda tikšanās ar tik jaukiem cilvēkiem, pie tam vēl no Vācijas, ir patīkams pārdzīvojums katram no mums. Sestdienā atkal pulcējāmies Lūgšanu namā, Rīgā, Drustu ielā, vairāk kā 40 mūsu cilvēki ar MS, no Alūksnes, Bauskas, Daugavpils, Jūrmalas, Kuldīgas, Saldus, Rīgas, atbrauca uz šo jauko tikšanos. Mūsu vācu Kristīgās draudzes pārstāvji, jaunieši no Pečoru draudzes Krievijā, kā arī cilvēki no Rīgas un Limbažu draudzes iepriecināja mūs ar izjustiem, skaistiem dziedājumiem, muzicēšanu, stāstījumiem no Bībeles un savas dzīves. No katra šī kristīgā cilvēka staro cilvēkmīlestība, iejūtība, sapratne par mums, par cilvēkiem ar veselības sarežģījumiem.

            Vēl kāds ļoti patīkams pārsteigums. Vācijā Hemerā pie mūsu sena drauga Jakova sapulcējās viņa klasesbiedri, lai atzīmētu 40 gadu jubileju kopš skolas beigšanas. Jakovs protams pastāstīja par draudzību ar mūsu cilvēkiem Latvijā un šie mums pilnīgi svešie ļaudis ziedoja LMSA 100.-eiro, kurus mums pasniedza Jakova dēls Andreas. Paldies šiem labajiem ļaudīm!

VācuLabvēļi.JPG

Jakova klasesbiedri (10b klase), 1977.gada izlaidums.

2Drustu.jpg

saņemot Vācu labvēļu ziedojumu Rīgā, Lūgšanu namā

             

     Pēc muzicēšanas, dziedājumiem sekoja kopīgas pusdienas turpat Lūgšanu namā. Katrs klātesošais varēja aprunāties ar seniem paziņā un draugiem.  Paldies Hemeras Kristīgās draudzes pārstāvjiem, sevišķi jauniešiem par skaistajiem dziedājumiem, muzicēšanu, laba vēlējumiem! Gaidām atkal jaunas tikšanās. Lai mums visiem Dieva svētība!

 

                                                                                                                           Skaidrīte Beitlere

                                                                 

 Atbalsts un draudzība turpinās.

     Jau  izveidojusies tradīcija, maijā sagaidīt Latvijā mūsu vācu draugus no Hemeras pilsētas Kristīgās draudzes. Ar savu draudzes busiņu, lielu piekabi, vēl vienu vieglo mašīnu ar mazāku piekabi, mums tika atvesta humānā palīdzība - funkcionālās gultas, ratiņkrēsli, rolatori, matrači, higiēnas preces, gultas veļa, drēbes. Visas šīs lietas ar prieku saņēma mūsu cilvēki ar MS. Esam pateicīgi par nesavtīgo palīdzību- gan materiālo, gan garīgo atbalstu. Pirmajā viesošanās dienā mūsu draugi apciemoja gulošos cilvēkus mājās ,aizvedot funkcionālās gultas, higiēnas preces, drēbes, kā arī iepriecināja viņus ar Bībeles lasījumiem un jaukiem dziedājumiem.  Vācu draugi apciemoja cilvēkus arī pansionātā „Mežciems” un aizveda nepieciešamas lietas arī uz bērnu ar īpašām vajadzībām, sociālās aprūpes centru Vecmīlgrāvī.

internatskola.jpg

 Andrejs, Nataniels, Viktors,Markuss, Andreas, Jakovs un internātskolas vadītājas

    

     Nākošā dienā ap 100 cilvēku,  tajā skaitā ap 50 mūsējo, no Alūksnes, Bauskas, Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Kuldīgas, Saldus, Tukuma, Viļāniem, Rīgas, arī ļaudis no Rīgas un Limbažu Kristīgām draudzēm, pulcējāmies Babītē viesu namā „ IDE”. Pusdienas , šašliku cepšana, vakarēšana ar muzicēšanu, dziedājumiem, Bībeles lasījumiem, iepriecināja visus klātesošos. Nakšņošana turpat viesu namā, rītā brokastis un pusdienlaikā atkal pienācis brīdis, jāatvadās līdz nākošai tikšanās reizei. Kopīgās pulcēšanās ir neatsverams morāls un materiāls atbalsts mūsu cilvēkiem,  paliek atmiņā uz ilgu laiku kā jauks pārdzīvojums ikdienas dzīvē. Visi klātesošie varēja saņemt sev nepieciešamo humāno palīdzību. Vasarā Alūksnes, Bauskas, Jelgavas, Saldus, arī Rīgas nodaļu pārstāvji, saņēma dažādas lietas no vāciešu vestās palīdzības.

18.19maijs.jpg

Mēs un mūsu draugi no Vācijas un Rīgas

Mūsu biedrībai ir paveicies iegūstot tik nesavtīgus, sirsnīgus , kristīgus draugus no Vācijas.              Lai mums visiem Dieva svētība, veselība, izturība!

                                                                                                             Skaidrīte Beitlere   

 

Jauka tikšanās Diseldorfā.

Klenka.jpg  

Ciemos pie patroneses Mariellas von Klenkas 

  Ar vācu draugu un mūsu biedrības vienu no vecbiedriem un labvēļiem, Guntras Cīrules ģimenes atbalstu, mums trim asociācijas biedriem, atkal jau maijā, bija iespēja viesoties gan Vācijā Hemerā un Diseldorfā arī Luksemburgā kur patlaban dzīvo un strādā Guntra. Hemerā apciemojām savus draugus, piedalījāmies dievkalpojumos, pabijām jaukā vācu pilsētiņā Soestā, un tad Guntra noorganizēja mums neaizmirstamu tikšanos Diseldorfā, ar mūsu biedrības patronesi Marielu von Klenk /Mariella von Klenck/. Nebijām redzējušas vairāk kā 10 gadus bet mūsu Klenkas kundze gandrīz nav mainījusies. Tikpat šarmanta, dzīves priecīga, nu varbūt mazliet salīkusi, kā nekā nākošgad 90! Mēs ar Guntru apbrīnojām viņas atmiņu, cienījamā kundze atcerējās tik daudzās tikšanās gan Alūksnē, Bauskā, Saldū,  LMSA 10 gadu jubileju Rīgā. Interesējās par mums visiem, kā mēs darbojamies vai rūpējamies par saviem cilvēkiem, bija gandarīta ka viņa savulaik  palīdzējusi pie mūsu organizācijas dibināšanas un protams sūtīja visiem, visiem asociācijas ļaudīm , kas viņu vēl atceras, mīļus jo mīļus sveicienus!  Lai mūsu patronesei laba veselība vēl ilgus gadus!

 

                                                                                                                   Skaidrīte Beitlere

 

Guntra Cīrule.jpg                     Guntra, sveicam Tevi!

            Ir cilvēki, kuru sirds siltums, iejūtība, līdzcilvēku mīlestība ir tik acīmredzama, izjūtama jebkurās dzīves situācijās. Ar šādu sirds gudrību un atsaucību apveltītu cilvēku, mēs asociācijas ļaudis esam iepazinuši Guntru Cīruli. Man kā vienai no asociācijas vecbiedriem bija iespēja darboties kopā ar Guntru jau no gadsimta mijas. Lielais Eiropas Phar-Lien  projekts, kuru mums palīdzēja ieviest Vācijas MS biedrība /DMSG/ bija sava veida pārbaudījums , ko mēs šeit Latvijā spējam. Cilvēku ar MS apzināšana, jaunu nodaļu un pašpalīdzības grupu veidošana, kontaktu meklēšana, bez Guntras aktīvās līdzdalības nemaz nebija iespējama. Guntrai ir jaukas trīs meitas, kurām mammas rūpes bija  ļoti nepieciešamas, bet bija situācijas kad meitas tika audzinātas pa telefonu un gatavojot mūsu atskaites par lielo Kazdangas projektu un citu pilsētu nometnēm, viņai nācās strādāt tik intensīvi, ka vakarā nebija spēka aizbraukt mājās un nācās nakšņot birojā uz grīdas. Tāda lūk ir mūsu Guntra!

            Vēlākos gados jau citi lielie SIF projekti, gan dažādi citi, prasīja nemazāk spēka un enerģijas. Atceros Kazdangas nometnes aktivitātes ekskursijas, pidžamu balli, floristikas nodarbības, tikšanos ar Igaunijas un Lietuvas biedrībām. Guntras aktivitātes sadarbojoties ar Vācijas MS biedrību, kura sākuma gados mūs ļoti atbalstīja gan materiāli, gan finansiāli. Visi transporta līdzekļi kādi mums ir bijuši un  tagad vēl ir/ mūsu sarkanais busiņš/ , ir tikuši līdz Latvijai, ar Guntras un viņas ģimenes gādību. Prātā vēl neaizmirstamā sagaidīšana Rīgas lidostā, es gandrīz nepazinu savas meitenes kā viņas bija pārvērtušās, visām mirdzēja acis, katra aizgūtnēm stāstīja par Bavārijā piedzīvoto jo 12 mūsu aktīvie nodaļu vadītāji atlidoja no 10 dienu viesošanās Vācijā, kas atkal bija Guntras neatlaidības un enerģiskās darbošanās nopelns.

            Patlaban mūsu „Cerībai” ir jubilejas 50. numurs. Visus gadus līdz Guntras aizbraukšanai uz Luksemburgu, mēs abas veidojām mūsu avīzīti. Sākumā rakstus un bildes sūtījām pa pastu vai aizvedām uz Tukumu kur iznāk mūsu „Cerība”, ne tā kā tagad  , viss ir elektroniski. Guntru vienmēr uzskatīju par savu labo roku. Tavs ieguldījums asociācijas veidošanā un darbībā ir ļoti, ļoti nozīmīgs! Mēs visi asociācijas biedri lepojamies ar Tevi! Arī pēdējos gadus strādājot un dzīvojot Luksemburgā , Guntra mūs ļoti daudz atbalsta gan finansiāli, gan morāli. Arī tas nebija viegli nokļūt Luksemburgā un strādāt Eiropas cilvēk tiesību tiesā, jāiztur dažādi testi, pārbaudes arī valodas zināšanas /vācu, angļu, franču/, jāpierāda sevi.

             Mēs visi, visi asociācijas ļaudis sveicam Tevi jubilejā! Vēlam laimi, veselību, ģimenes un cilvēku mīlestību visus turpmākos gadu! Lai Dieva svētība ir klāt Tev un Tavai ģimenei!

 

                     Skaidrīte Beitlere

Mūsu vienai no labākajām nodaļām- Daugavpilij – 20

  Monika Juksa.jpg  /citāti no 1998.g. 1.cet. Cerības Nr.2/-Uzziņa par Daugavpils MS nodaļu un tās darbu.

     „LMSA Daugavpils pilsētas un rajona nodaļa nodibināta:  1997. gada 10. oktobrī.

Sastāvs: priekšsēdētāja – Monika Jukša, vietniece Anna Ņikiforova, sekretāre Vilma Bogdānova , kasiere – Vija Golosko, valdes locekļi  Valentīna Skrīveris, Anna Paviška, Romma Ivanova. Nodaļas uzskaitē ir 57 slimnieki, no tiem: 19 – I gr., 28 – II gr. 5 – III gr. Invalīdi, 5 slimniekiem grupas nav.”

„„Jauno draugu svētki Daugavpilī” – Skaistus un neaizmirstamus svētkus MS slimniekiem bija noorganizējusi Daugavpils MS nodaļas valde. Vēl ne reizi šie cilvēki nebija satikušies, daudzi viens otru nepazina, bet nodaļas priekšsēdētāja Monika Jukša kopā ar savu valdi nolēma nesēdēt , rokas klēpī salikusi, bet izdarīt kaut ko savu slimnieku labā un parādīt, ka viņi nav aizmirsti. Kā to izdarīt? Vispirms lielākā daļa slimnieku tika apmeklēti mājās, sievietes apsveiktas 8. martā un katrs saņēma apsveikumu un saldumu paciņu. Jau šis pasākums cilvēkiem, ļoti patika, un viņi saprata, ka kāds par viņiem domā un sirdīs radās kāds cerību stariņš. Bet cik visi mūsu Daugavpils pilsētas un rajona slimnieki bija pārsteigti, saņemot skaistus ielūgumus uz „Jauno draugu svētkiem” šis patīkamais notikums tika organizēts      13. martā pilsētas invalīdu biedrības telpās. Kurš varēja – atnāca pats vai arī palīdzēja tuvinieki, bet kam ir grūtības ar pārvietošanos, tos atveda autobuss. To laipni un bez maksas piešķīra autobusu parks.”

Daugavpils.jpg  

Daugavpils „Jaunie” draugi 1998.g.)

   Lūk, tāds ir Daugavpils nodaļas darbības sākums. Katrs nākamais gads atnāca ar jaukiem, dažādiem pārsteigumiem, svinētas Lieldienas, arī biedru jubilejas, gulošie tiek apmeklēti mājās. Tālajā 2001. gadā, kā teikusi pati Monika „dzīvojam, strādājam, cīnāmies, smaidām”.  Tā gada pavasaris ir darbīgs laiks, tika saņemts ziedojums no SIA „Latgales Sēkla”, kuras jāsēj, jāravē, jākopj, jānovāc raža, nav jau svarīgi puķupodā vai dārzā, lai tik aug. Notiek tikšanās ar MS centra speciālistiem, Jaunķemeru sanatorijas vadību un cilvēki ar MS iegūst dažādas zināšanas un iespējas kā ārstēties un rehabilitēties. Šādas Info dienas Daugavpilī un citās vietās notiek ļoti bieži.

     Vairākas mūsu LMSA nodaļas piedalās ESF projektā „Cerības spēks” arī Daugavpils nodaļa, kas paredzēja 15 nodarbības ar speciālistiem – to mērķis bija motivēt MS slimniekus iesaistīties vai atgriezties darba tirgū. 12 dienās daudzi Daugavpilieši iesaistījās ļoti nopietnās nodarbībās.

     Sākuma gados nodaļas biedri pulcējās kafejnīcās vai pie Monikas mājās, bet tad atzīmējot savu 10.gadu jubileju, bija iespēja  pulcēties Dienas Centra telpās. Tur notiek gan veselības dienas, gan sporta un kulinārijas dienas. Nodaļas biedri apmeklē dažādus kursus, datormācību, floristiku, apgūst latviešu un angļu valodu, nodarbojas ar ārstniecisko vingrošanu. Dienas centra darbinieki-speciālisti vienmēr rūpējas par mūsu cilvēkiem, pavada, uzklāj galdus, sarīko pārsteigumus un citas aktivitātes. Cilvēki arī piedalās programma „Mēs gribam un varam „kur darbojoties cilvēki sajūt sevī spēku un drošību, vēlmi darboties, mācīties. Nodaļas biedri apmeklē trenažieru zāli fizioterapeites vadībā, mazliet atpūšas, tad rehabilitologa nodarbības, psihologa konsultācijas un arī mikroautobusu atvesti un aizvesti mājās. Kopā darbojoties, smejoties, mācoties, vingrojot – izdodas kaut uz laiku aizmirst par savām veselības problēmām.

     Nodaļā  ieviests KIF projekts „ES un mani mīļie „ - deva iespēju iegādāties biroja tehniku, izdot jaunu un interesantu bukletu, svinēti Līgo svētki, ģimeņu pasākums „Lielā pavārmāksla”, veselības diena brīvā dabā.

     Smaidīgā un vienmēr aktīvā, dzīvespriecīgā Monika Jukša ar nenogurstošu enerģiju rūpējās ar par saviem cilvēkiem, apciemo mājās ar sponsoru dāvanām, sveic jubilejās. Daugavpilieši aktīvi piedalās  projektā „Drauga plecs”, viens no izglītojošajiem semināriem notiek Daugavpilī,  projekta pasākumi ļāva visiem novērtēt savas spējas, iespējas , izjust drauga plecu un cilvēku  atsaucību. Notiek sadarbība ar pilsētas Olimpisko centru, tiek īstenots projekts „Liekam bēdu zem akmeņa” . Ir iespēja apmeklēt baseinu, vingrot ūdenī fizioterapeita uzraudzībā, kā arī zālē vingrot. Olimpiskā centra kolektīvs vienmēr palīdz  cilvēkiem – sagaida, palīdz noģērbties, pavada.

     Kopš 2009. gada visās valstīs atzīmē Pasaules MS dienu, LMSA  arī Daugavpilī, piedaloties  dažādos sev piemērotās aktivitātēs, jo devīze „Ja nevaram ko gribam – darām ko varam „ ir nodaļas biedru moto.

     Projektā „Būsim aktīvi”  nodaļas biedri varēja uzlabot savu veselību, saņemot reitterapijas pakalpojumus zirgu sētā „Klajumi”. Liels ieguvums ir ciešs kontakts ar zirgu, tā ritmiskās kustības un ķermeņa siltums uzlabo asinsriti, ķermeņa muskulatūru, uzlabo pašsajūtu.

     Liels pārdzīvojums un arī piedzīvojums ir nodaļas biedru sadarbība ar pilsētas 27. bērnudārza mazajiem audzēkņiem. Bērni sniedz mūsu cilvēkiem koncertus, vingro kopā, kopīgi piedalās veselības nedēļā. Vienu gadu maijā kopā ar mazajiem, mūsu ļaudis piedalījās „Labajos darbos”, puķu stādīšanas akcijā, kur bērnudārza teritorijā tika kopīgi stādītas puķes. Tad Lieldienas, MS dienas, Līgosvētki, Ziemassvētki, jubilejas – tā svarīga kopā būšana ar sirsnīgām sarunām un atmiņām.

     Nodaļas biedri apmeklē teātra izrādes Daugavpilī, koncertus, kā piemēram, baltkrievu biedrības „Uzdim” jauniešu koncertu, kurā ir arī vājdzirdīgi jaunieši, visi kopīgi ne tikai koncertēja, ber arī mācīja veidot ziedu kompozīcijas, tas bija neaizmirstami!

     Viss aprakstītais ir LMSA Daugavpils nodaļas kopīgais darbs, neatlaidība, interese iejusties apkārtējā sabiedrībā un tomēr mīļie daugavpilieši, ja nebūtu Jūsu jaukās, mīļās smaidīgās „saulītes’’ Monikas, daudz kas no 20 gados notikušā nebūtu ar jums noticis! Novērtējiet to! Paldies „saulītei” Monikai. Sveicu visus Daugavpiliešus – mūsu LMSA cilvēkus 20.gadu Jubilejā .

                                                                                                                         Skaidrīte Beitlere.

   

 

Kurzemes - Kuldīgas nodaļai 20.gadu!

     Atceros drēgnu, novembra dienu 1997.gadā Kuldīgā, kur pulcējās MS slimnieki no Kuldīgas, Skrundas, Talsiem, Ventspils, Saldus, Liepājas, ārsti no Rīgas, vietējie neirologi un tika nodibināta LMSA Kurzemes reģionālā nodaļa. Nodaļas vadību uzņēmās Zaiga Ribaka. Vēlāk 1998. gadā dibinātas Saldus un Ventspils nodaļas, 2000.gadā Talsos. Kuldīdzniekiem ar kaimiņu rajoniem tajā laikā bija draudzīga sadarbība, ceļoja vēstules, apsveikumi Lieldienās, Ziemassvētkos, notika sazvanīšanās. Tika piesaistīti ziedotāji, kā piemēram, I.Zeberiņa grāmatnīca, veikals „Ivetta”, BTB /Baltijas Tranzīta banka/, Kuldīgas sarkanais krusts u.c.  

Kuldiga.jpg 

Kuldīgas nodaļas aktīvs 1998.g.

    Vietējo neirologu padomi, konsultācijas, interese par MS slimniekiem vienmēr bija nepieciešama, vajadzīga. Nodaļas biedri pulcējās kopā, kā piemēram, joku dienā u.c.

Sākuma gados LMSA Kurzemes-Kuldīgas lepnums bija dzejniece Līvija Feldmane, kuras dzeja tika publicēta Kuldīgas dzejnieku grāmatiņā „Patvērums, Atvērums, Tvērums, Vērums”

     Lai nodaļa varētu darboties, atbalsts tika saņemts no Kuldīgas pilsētas domes , ziedu salona „Alegro”, Kuldīgas televīzijas, Kurzemes radio, kā arī laikraksta „Kurzemnieks” redakcijas, kura visus šos gadus  ziedo līdzekļus laikraksta abonēšanai Kuldīgas MS slimniekiem. Kā savā laikā teikusi nodaļas vadītāja, Zaiga Ribaka: „pats galvenais ir gūt atziņu, es neesmu viens, mēs esam daudzi, es varu kādam piezvanīt vai aizrakstīt”, cilvēkiem ar MS reizēm ir psiholoģiski grūti, tajā būtiski ir pastiept roku, lai tiek izjusts atbalsts, sirsnība un labvēlība. Kuldīgas nodaļa grib atzīmēt kopīgus Ziemassvētkus, bet 2002.gada decembris ir bargs, sniegs, vētra, atskan zvans ”netieku ārā no mājām, nav elektrības, sniegs līdz krūtīm”, bet uzņēmīgākie tomēr pulcējas uz svētku eglīti, jo kopā sanākot vienmēr var atrast risinājumus dažādiem jautājumiem. Protams, visiem prieks par labdariem, par kopā būšanu. Nejauko laika apstākļu dēļ, tomēr cilvēki saņēma dāvaniņas tālās un ieputinātās mājās.

     Jauki izvērtās Kurzemes nodaļas 5.gadu svētki ar tuviem un tāliem ciemiņiem- Liepājas, Saldus, Ventspils, Talsiem un vietējiem. Sveicienus atveda gan Saldus, gan Kuldīgas sociālā dienesta pārstāvji, dakteri no Rīgas un arī vietējie. Tika apspriests darbs nodaļā, pastāstīts par ekskursijām uz Jūrkalni, Alsungu, Ēdoli, kopīgām Lieldienu un Ziemassvētku atzīmēšanām. Jauks koncerts pavadīja šos svētkus. Vairāku gadu garumā Kuldīgas nodaļas vadītājai Zaigai Ribakai izveidojās jauka draudzība ar Vācijas Gesthahtes MS nodaļas vadītāju Zigrīdu Šrēderi, kura nodaļu ir atbalstījusi gan finansiāli, gan materiāli, atsūtot mūsu cilvēkiem staigulīšus. Gandrīz katru gadu septembra mēnesī Kuldīgā atzīmē reģionālās nodaļas gadadienu ar devīzi „Dzīvosim ar prieku”, kur pulcējas aktīvākie ļaudis no tuvējiem novadiem. Tiek pārrunāts padarītais, kopīgi padziedāts, fizioterapeita vadībā vingrots, parādīi vingrojumi, kurus var veikt mājās. Ir iespēja pasēdēt pie kafijas galda, noklausīties koncertu. Zaigas Ribakas vadītā reģionālā nodaļa ir draudzīgs un saliedēts kolektīvs. Zaigai ir „spēja pulcināt, mudināt, rāt, palīdzēt, atbalstīt, uzmundrināt grūtos brīžos, visbeidzot uzklausīt un dalīties priekos” tā izteicās kāda mūsu MS slimniece. Tādi aktīvi, darboties griboši cilvēki mums ir ļoti nepieciešami. Ar tādu pašu devīzi ” Kustībā ir mūsu dzīvot prieks” īstenots arī  KIF projekts, kurā bija iespēja paaugstināt informētības līmeni, aktivizēt cilvēkus ar īpašām vajadzībām, iesaistot viņus apmācībās par dzīves kvalitātes uzlabošanas iespējām. Notika pieci semināri – tikšanās ar psihologu, ergoterapeitu, mūzikas terapijas un krāsu terapijas nodarbības, padomi par adatu terapijas nepieciešamību. Cilvēki bija ļoti apmierināti ar šīm nodarbībām, viss iepriekš minētais bija atspoguļots laikraksta „Kurzemnieks” slejās. Kā jau visi LMSA biedri, arī kurzemnieki piedalās Pasaules MS dienas atzīmēšanā un starptautiskā MS nometnē Saulkrastos. Nodaļas dažādos pasākumus atbalsta Kuldīgas novada Dome , Sociālais dienests, veikals „Elvi” u.c. Svinot Ziemassvētkus, meklēts Sv. Annas  ev.lut. baznīcā Rēzijas Kalniņas un Ulda Marhileviča koncerts, pasākumu apmeklēt un  noorganizēt palīdz LMSA valde.

     Lai arī ilggadējā LMSA valdes locekle Kurzemes-Kuldīgas nodaļas dibinātāja , vadītāja Zaiga Ribaka pēdējos dažus gadus vairs veselības sarežģījumu dēļ nevar organizēt nodaļas darbu, nodaļas jaunā valde ar Zani Bermaku vadībā neļauj labi iesāktajam darbam apstāties.

Liels paldies Zaigai un arī Zanei!  Sveicu 20 gadu jubilejā  !

                                                                                                                               Skaidrīte Beitlere.

 2.daļa

Aptauja:
Mana primārā nepieciešamība.

Rezultāti Atbildēt

Biedrība „Latvijas Multiplās sklerozes asociācija” (LMSA)
LMSA atrodas Latvijas Jūras medicīnas centrā (LJMC) Melīdas iela 10, Rīga, LV – 1015

Tālrunis: 2 659 9723
E-pasts: lmsa@lmsa.lv

LMSA rekvizīti:
A/S „Rietumu Banka”
Konts:
IBAN LV10RTMB0000 0688 01518
SWIFT: RTMBLV2X


Nodaļas

Mājas lapas izveidi un esamību atbalsta: