Terminu vārdnīca

Acetilholīns – viena no organisma ķīmiskajām vielām (neiromediatoriem), kuru nervi izmanto signālu nodošanai.

Adrenalīns(epinefrīns) – asinsritē izšķirama viela, uz kuru reaģē specializēti visā organismā esoši receptori, kas iniciē atbildi „bēdz vai cīnies“.

Adrenerģētiskās – funkcijas, kuras galvenokārt ietekmē adrenalīns vai noradrenalīns.

Afekta stāvoklis(tāpat šo stāvokli sauc par pseidobulbāru afektu) – stāvoklis, kad smieklu un/vai raudāšanas epizodes parādās bez noteikta iemesla. Patiesais cilvēka garastāvoklis var būt nesaistīts ar emocijām, kas tiek izpaustas. Tiek uzskatīts, ka šo stāvokli izraisa limbu sistēmas (galvas smadzeņu daļas, kas regulē emociju sajušanu un to izpaušanu) bojājumi.

Aferents zīlītes trūkums – (tāpat tiek dēvēts par Marcuso Gunno zīlīti) – nenormāls reflekss uz gaismu, t.i., nervu šķiedras bojājuma, kuru izraisījis redzes nerva iekaisums, pazīme. Parasti zīlīte samazinās reaģējot uz tās acs (tiešā atbilde) vai otras acs (netiešā atbilde) apgaismošanu. Esot aferentam zīlītes trūkumam, tiešā atbilde relatīvi pavājinās. Visprecīzāk to parāda „ritmiskas spīdināšanas pārbaude”. Kad mirkšķinoša gaisma tiek spīdināta no sākuma acī ar novirzēm no normas, pēc tam veselajā acī, bet pēc tam atkal acī ar zīlītes trūkumu, slimā zīlīte reaģē nevis samazinoties, bet paplašinoties.

Aksons – ar aksonu palīdzību impulsi tiek nodoti citām nervu šūnām vai organisma daļām, kuras tieši stimulē nervi (t.i., muskuļiem, orgāniem). Nervu sistēmā aksonu klāj mielinizēts slānis, kas kopā ar aksonu veido nervu šķiedru. Sakļaujoties tūkstošiem šo šķiedru, veidojas anatomiska struktūra, kas tiek dēvēta par nervu.

Akustiskā veidā izraisīti potenciāli – (angļu val. saīsinājums BAEPs no Brainstem auditory evoked potentials – akustiskā veidā izraisīti galvas smadzeņu stumbra potenciāli) – pārbaude, kuras laikā galvas smadzeņu elektriskā aktivitāte, reaģējot uz akustiskiem stimuliem (piemēram, sprakšķošām skaņām), tiek reģistrēta ar elektroencefalogrāfa palīdzību un tad tiek ar datoru analizēta. Demielinizācijas dēļ atbilde palēninās. Reizēm šī pārbaude ir noderīga diagnosticējot multiplo sklerozi (MS) jo ar to iespējams apstiprināt iespējamos bojājumus vai noteikt bojājumus, kuri nav izraisījuši nekādus simptomus. Ir pierādīts, ka akustiskā veidā izraisītie potenciāli nav tik noderīgi diagnosticējot MS, cik vizuālā vai somatosensorā veidā izraisītu potenciālu pārbaudes.

Analgētiķis – sāpes mazinoša viela.

Antiholinerģisks  – raksturo atsevišķu medikamentu, kas visbiežāk tiek lietoti neuroloģiskas urīnpūšļa disfunkcijas ārstēšanai, iedarbību. Šie medikamenti slāpē parasimpatisko nervu impulsu nodošanu un tādā veidā mazina urīnpūšļa gludo muskuļu spazmas.

Antidepresanti – vielas, kas paredzētas depresijas vai skumju ārstēšanai. Piemēram, heterocikliskās vielas, tādas kā “Elavil”, MAO inhibitori, tādi kā fenelzīns vai litija karbonāts.

Antigēns – jebkura viela, kas mudina imūnsistēmu ražot antivielas; parasti tās ir infekciju vai toksiskas vielas. Skat. antiviela.

Antiķermenis – seruma proteīns (olbaltumviela), kuru ražo imūnsistēma, kas spēj savienoties ar antigēnu.

Astrocīts – centrālās nervu sistēmas baltajā un pelēkajā vielā esoša liela šūna, kas veic atbilstošas funkcijas, piedaloties galvas un muguras smadzeņu attīstībā, struktūru formēšanā un veido atbalstu šūnām.

Ataksija – nepietiekama koordinācija vai nestabilitāte dēļ galvas smadzeņu nespējas regulēt ķermeņa stāvokli un ekstremitāšu kustību virzienu. Visbiežākais iemesls – aktīva smadzeņu slimība.

Atkrišana – skat. saasināšanās.

Atrofija – ķermeņa daļas spēku izsīkšana vai to samazināšanās slimības vai ķermeņa daļu neizmantošanas dēļ.

Audi – šūnas ar vienādu uzbūvi, kas veic specifisku funkciju.

Auglis(tumors) – nenormāls, neregulējams un progresējošs audu darinājums, kas izveidojas pārmērīgas šūnu dalīšanās dēļ.

Autoimūna saslimšana – process, kura laikā organisma imūnsistēma izraisa nespēku kļūdaini uzbrūkot veselām organisma šūnām, orgāniem vai audiem, kas būtiski, lai uzturētu labu veselības stāvokli. Tiek uzskatīts, ka multiplā skleroze ir autoimūna slimība, tāpat kā sistemātiskā sarkanā vilkēde, reimatoīdais artrīts, sklerodermija u.c. Pagaidām nav precīzi zināms, kāda ir to izcelsme, un nav pietiekamu pētījumu, kā šīs slimības ierosinās.

Autonomā jeb veģetatīvā nervu sistēma – nervu sistēmas daļa, kas regulē pasīvās dzīvības funkcijas, tādas kā sirds muskuļu, gludo muskuļu (piemēram, zarnu) un dziedzeru darbības. Autonomo nervu sistēmu veido divas daļas: simpatiskā nervu sistēma paātrina sirds saraušanās biežumu, sašaurina asinsvadu šķērsgriezumu un paaugstina asinsspiedienu; parasimpatiskā nervu sistēma palēnina sirds saraušanās biežumu, pastiprina zarnu trakta un dziedzeru darbību, kā arī atslābina sfinkterus.

Asins – galvas smadzeņu barjera(hematoencefalītiskā barjera) – daļēji caurlaidīgs šūnu slānis ap galvas un muguras smadzeņu asinsvadiem, kas neļauj lielajām molekulām, šūnām, kaitīgām vielām un patogēniem mikroorganismiem (piemēram, vīrusiem) no asinsrites iekļūt centrālajā nervu sistēmā (galvas un muguras smadzenēs).

Aptauja:
Mana primārā nepieciešamība.

Rezultāti Atbildēt

Biedrība „Latvijas Multiplās sklerozes asociācija” (LMSA)
LMSA atrodas Latvijas Jūras medicīnas centrā (LJMC) Melīdas iela 10, Rīga, LV – 1015

Tālrunis: 2 659 9723
E-pasts: lmsa@lmsa.lv

LMSA rekvizīti:
A/S „Rietumu Banka”
Konts:
IBAN LV10RTMB0000 0688 01518
SWIFT: RTMBLV2X


Nodaļas

Mājas lapas izveidi un esamību atbalsta: