Kas ir MS?

Multiplā skleroze (MS) jeb izkaisītā skleroze ir autoimūna slimība. Tas nozīmē, ka organisms neatšķir savējās no svešām šūnām, tāpēc uzbrūk arī savējām. MS gadījumā uzbrukums ir vērsts pret mielīna apvalku, kas sargā vairākas nervu šūnas (demielinizācija). Paša cilvēka imūnsistēma uzbrūk mielīna apvalkam, kas darbojas kā aizsargs, sedzot nervus šķiedras. Uzbrukuma rezultātā tiek traucēta nervu signālu kustība, iespējams, tā pat tiek apturēta pilnībā. Ir gadījumi, kad tiek bojātas arī pašas nervu šķiedras.

MS ir hroniska slimība, kas skar galvas un muguras smadzenes, tās laikā jāpiedzīvo nevienmērīgas lēkmes. Katram pacientam ir atšķirīgi slimības simptomi un slimības attīstības gaita, ko nevar prognozēt. MS nav lipīga slimība un to nevar nodot līdzcilvēkiem.

MS nav nāvējoša slimība. Letāls iznākums ir rets, turklāt visbiezāk tikai komplikāciju dēļ tajos gadījumos, kad diagnosticēta ļoti progresējoša MS. MS pacientu dzīves ilgums ir aptuveni tāds pats kā cilvēkiem, kuri ar to neslimo. Apmēram 50% MS pacientu var cerēt, ka slimības gaita būs samērā labvēlīga, neradot nopietnus ierobežojumus.

Mielīns ir balsta viela, kuras sastāvā ir ļoti daudz tauku. Mielīna apvalks nodrošina, ka par nerviem notiek precīza un ātra elektrisko signālu kustība. Elektriskie signāli ir veids, kādā galvas smadzenes sūta signālus visam organismam, šos signālus uztver muguras smadzenes – šādi tiek nodota nepieciešamā informācija.

Ja ir bojāta centrālā nervu sistēma (CNS), signāli netiek nodoti vai arī tie nav precīzi bojātā mielīna apvalka dēļ, līdz ar to rodas, piemēram, kustību, redzes, koordinācijas u.c. traucējumi.

CNS spēj saražot mielīnu (remielinizācijas process), tomēr saražotā mielīna apjoms ir ļoti ierobežots. Šīs īpašības dēļ, parādoties pirmajiem simptomiem, drīz vien veselības stāvoklis atkal uzlabojas, jo ir saražots mielīns. Tomēr mielīna bojāšanas process norit daudz straujāk nekā tā atjaunošana.

Mielīna vietā veidojas cieti rētaudi – kreveles. Tieši šo sacietēšanu sauc par sklerozi. Tā rezultātā veidojas rētas – skleroze, pangas jeb perēkļi. MS nosaukuma tiešais tulkojums to arī nozīmē – multiplā skleroze jeb daudzās rētas.

MS raksturo recidīvi jeb atkārtoti slimības uzliesmojumi, kuri parādās kopā ar jauniem simptomiem vai arī ar jau esošo simptomu spēcīgāku izpausmi. Slimības paasinājumu sauc par recidīvu. Tas MS gadījuma parasti attīstās dažu dienu laikā, ilgst 3-4 nedēļas un aptuveni mēneša laikā izzūd.

Pastāv 4 MS tipi:

  • Recidivējoši remitējoša MS – visbiežāk sastopamā MS forma (40%). Šai slimības formai raksturīgi pēkšņi slimības uzliesmojumi, kuru starplaikos ir stabils veselības stāvoklis, lai gan nav izslēgts, ka pēc recidīviem pacienta vispārējais veselības stāvoklis var pasliktināties. Šīs MS formas rezultātā MS pacienta veselības stāvoklis arvien pasliktinās.

  • Sekundāri progresējoša MS – šī slimības forma tiek konstatēta tajos gadījumos, kad nav tikusi ārstēta recidivējoši remitējošā MS. Ja tā netiek ārstēta, tad 50% gadījumos 10 gadu laikā tiek diagnosticēta sekundāri progresējošā MS. Šīs formas gadījumā ir iespējami recidīvi, kas ne vienmēr parādās. Pacientu veselības stāvoklis ar laiku pasliktinās. Aptuveni 15 gadu laikā slimība var novest pie nepieciešamības pēc spieķa un citiem palīglīdzekļiem, arī ratiņkrēsla.

  • Primāri progresējoša MS – pacienti nepiedzīvo slimības recidīvus jeb uzliesmojumus, tomēr regulāri un stabili pastiprinās slimības simptomi. Veselības stāvoklis ar gadiem pasliktinās, lai gan dažiem MS pacientiem tiek novēroti mēneši un pat gadi, kuru laikā slimība neprogresē. Šai slimības formai nav raksturīgi ne paasinājumi, ne strauji uzlabojumi. Visbiežāk ar šo MS formu slimo vecāka gada gājuma cilvēki (virs 40 gadiem). Ar šo slimības formu slimo kā sievietes, tā vīrieši. Sākotnējie simptomi ir gaitas traucējumi un apgrūtināta staigāšana. Veselības stāvoklis pasliktinās straujāk, nekā slimojot ar citu MS formu.

  • Labdabīga MS – pacientiem, kas slimo ar labdabīgo MS, tiek novēroti reti slimības saasinājumi. Šī ir visretākā MS forma, tā tiek konstatēta vien 10% pacientu. Ir iespējama gan pilnīga atveseļošanās, gan slimības attīstība. 10-15 gadu laikā kopš slimības sākuma var tikt konstatēta progresējošā MS. Labdabīgas MS gadījumos sākotnēji netiek novēroti izteikti slimības simptomi vai traucējumi. Ja 10-15 gadu laikā pēc slimības pirmajām pazīmēm ir iestājusies minimāla nespēja, slimības attīstības gaita tiek vērtēta kā pozitīva.


Par pozitīvu slimības gaitu uzskata tos saslimšanas gadījumus, kad kā pirmie tiek novēroti redzes un/vai maņu traucējumi un 5 gadu laikā pēc slimības sākuma netiek novērota cilvēka funkciju pasliktināšanās. Nelabvēlīga slimības attīstība gaita tiek konstatēta tajos gadījumos, kad pirmie slimības faktori ir paralīzes pazīmes, jau slimības sākumā rodas funkcionēšanas defekti un ir biežāki slimības paasinājumi. Nelabvēlīga slimības attīstība tiek novērota tajos gadījumos, kad slimība skārusi vecākus cilvēkus.

mssimptomi.jpg

Aptauja:
Mana primārā nepieciešamība.

Rezultāti Atbildēt

Biedrība „Latvijas Multiplās sklerozes asociācija” (LMSA)
LMSA atrodas Latvijas Jūras medicīnas centrā (LJMC) Melīdas iela 10, Rīga, LV – 1015

Tālrunis: 2 659 9723
E-pasts: lmsa@lmsa.lv

LMSA rekvizīti:
A/S „Rietumu Banka”
Konts:
IBAN LV10RTMB0000 0688 01518
SWIFT: RTMBLV2X


Nodaļas

Mājas lapas izveidi un esamību atbalsta: