Avīze Cerība

Avīze Cerība Nr.34.

Pavasaris klāt ar jaunām cerībām  

Lēnām, bet tomēr pamatīgi, pēc garā gaidīšanas ceļa daba sāk mosties. Gatavojoties savam plaukšanas, ziedēšanas, augļu briedināšanas laikam.

Palūkojieties sev pakārt, zaļa zālīte, mazas puķītes, putniņi, pat kaķi ir sagaidījuši savu pavasari, dīgst, zied un priecājas. Klāt aprīlis – sulu, atmodas, arī joku mēnesis. Nometiet savu ziemas mēteli ar visu tajā sakrājušos smagumu, depresiju, skumjām! Protams, tas nav viegli, reizēm ir sašķobījusies veselība, valstī krīze, daudziem pēkšņi nav darba, bankas klauvē pie durvīm. Bet padomājiet par to mūsu vecāko paaudzi, par tiem cilvēkiem, kuri ir pārdzīvojuši karu, daudzas tautas vēl šodien to jūt, kad jebkurā brīdī tev var pazust viss – zeme, māja, veselība, tu pats... Mēs lielākā daļa esam tā paaudze, tie cilvēki, kas paldies Dievam, neesam to izjutuši. Nav viss tik drūms, kā reizēm liekas, protams, ir lietas, kas ir neatgriezeniskas, bet tādu nu reiz ir cilvēka dzīve...

            Un tomēr klāt ir pavasaris. Pasmaidiet, jo smaids ir labākās zāles. Atvērtam, labestīgam, smaidīgam cilvēkam arī visas kaites met līkumu. Arī asociācijā ir sācies pavasaris. Tikko beidzās pagājušā gada atskaišu laiks, padarīts liels darbs un ir prieks, ka mēs kā biedrība bijām, esam un noteikti būsim.         

            Mazliet par pagājušo gadu – pēc finanšu pārskata izlasīšanas jūs jau sapratīsiet, kas ir strādājis visaktīvāk, kas mazāk aktīvi. Kā pirmrindnieces, protams, jāatzīmē Rīgas Kurzemes, Daugavpils, Bauskas, Kuldīgas, Alūksnes, Saldus, Rēzeknes nodaļas un to vadītāji un aktīvisti. Pārsla, Monika, Ženija, Zaiga, kā jums izdodas tā ieinteresēt un iekustināt mūsu cilvēkus un apkārtējo sabiedrību? Par to jūs noteikti varēsiet pastāstīt 27. maijā mums visiem! Šī diena - katra gada maija pēdējā trešdiena ir pasludināta par Vispasaules MS dienu. Mēs to atzīmēsim viesu namā „IDE”, Babītes pagastā, pie Ilzes un Gunta Hrolovičiem, jaukā vietā, ar devīzi – „Mēs un MS, gribu dzīvot, nevis sadzīvot”. Visi mūsu atbalstītāji un mēs paši plkst. 14.00 dienā jebkurā Latvijas vietā aicināti palaist gaisā balonus par cerību, mīlestību un dzīvi bez MS. Pateicoties mūsu jaunajai un enerģiskajai Rīgas Latgales nodaļai vadītājai Jūlijai Daškovai-Asadčajai, mums ir sava himna ar viņas vārdiem un mūziku. Jūlija, mēs Tevi mīlam! Pateicoties Jūlijas enerģijai, mūsu „Cerība” turpmāk tiks izdota arī krievu valodā!

            Izanalizējot vēlreiz mūsu pagājušā gada darbu, redzams, ka biedru naudas ir tik, cik ir. Mazliet padomājiet, ja jūs katrs paši neatbalstāt savu organizāciju, kā jūs varat ieinteresēt kāds trešās personas ziedot, atbalstīt un rūpēties par jums.

            2008. gada 5.decembrī mēs kopīgi atskatījāmies uz pēdējos 4 gados paveikto, izvērtējām savus labos un arī nepadarītos darbus, un to, kas mums kopīgi darāms turpmāk. Izvēlējām jaunu asociācijas valdi, un ir prieks par tiem jaunajiem cilvēkiem, kas ir piepulcējusies mūsu kolektīvam – Ivita, Ineta, Jūlija ar vīru Valēriju, Sanita, jo mēs – „vecā gvarde” jau reizēm sākam pagurt. Paldies jums mīļie! Mēs visi kopīgi darām svētīgu, daudziem cilvēkiem vajadzīgu darbu, Līdz ar to arī palīdzam paši sev!

            Tuvojas Lieldienas! Lai mums visiem kopīgi tiešām ir svētki un prieks par to, ka mēs esam! Tiksimies kaut vai domās 27. maijā Babītē! Gaidīsim visus, kas vien var ierasties!  Pieteikties pie savu nodaļu vadītājiem vai pie mums, transporta jautājumi iespēju robežās tiks nokārtoti.

                                         Priecīgas Lieldienas!

                                                                                                            Skaidrīte Beitlere

 

  Fragments no Dr. Maijas Mētras grāmatas par MS

 

MS epidemioloģiskie dati

MS izplatība un saslimstība, reģionālās īpatnības dažādās valstīs joprojām tiek plaši pētītas, apkopotas un analizētas. Šobrīd pasaulē reģistrēti vairāk nekā 2,5 miljoni cilvēku ar MS, no tiem augstākā kopējā prevalence (sastopamība) ir Dienvidskotijā un Ziemeļīrijā, vairāk kā 300 MS cilvēku uz 100 000 iedzīvotājiem. Vairāk kā 200 MS gadījumu uz 100 000 iedzīvotājiem diagnosticēti Ziemeļeiropas valstīs, ASV ziemeļos, Kanādā, Austrālijas dienvidos un Jaunzēlandē. Savukārt, viszemākā prevalence konstatēta Āzijā un Dienvidamerikā, mazāk kā 5 MS gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem.

Šos rādītājus zināmā mērā ietekmē teritorijas etniskais sastāvs, kā arī iedzīvotāju migrācija. Ar MS pārsvarā slimo baltās rases pārstāvji, mazāk dzeltenās rases, afrikāņi.

Latvijas MS reģistra dati rāda, ka šeit prevalence ir 62,7 uz 100 000 iedzīvotājiem.

Vērtējot dzimumu sadalījumu, biežāk no MS cieš sievietes, vidēji sieviešu un vīriešu attiecība ir 3,4:1,1. Vismazākā šī attiecība novērota Maltā, Čehijā, Beļģijā, Rumānijā. Latvijā tā ir 2,0:1,5.

Atšķirīga ir arī MS incidence (pirmo reizi diagnosticēti gadījumi) dažādās Eiroaps valstīs, vidējie incidences rādītāji ir 4 jauni saslimšanas gadījumi gadā uz 100 000 iedzīvotāju. Augstākie rādītāji fiksēti Somijā (11,6 gadījumi) Skotijā (9,3 gadījumi), Norvēģijā (8,7 gadījumi). Latvijā 2006.gadā MS centrā diagnoze apstiprināta 69 cilvēkiem (jeb 2,7 uz 100 000), bet 2007. gadā – 115 cilvēkiem (jeb 4,6 uz 100 000).

Grūtības sagādā noteikt precīzu saslimšanas sākumu, jo daudzi slimības sākotnējie simptomi ir nespecifiski, tie bieži netiek pietiekami novērtēti. Pēc literatūras datiem, vidējais saslimšanas laiks, kad parādās slimības pirmās klīniskās izpausmes, ir 24-32 gadu vecumā. Tikai 2-5% MS sāk izpausties līdz 16 gadu vecumam, bet aptuveni 5% gadījumu vecumā pēc 50 gadiem. Protams, līdz diagnozes apstiprināšanai paiet bieži vien vairāki gadi. Novērots, ka vīriešiem MS pirmās pazīmes parādās vēlīnāk nekā sievietēm. Visbiežāk slimība sākumā noris ar recidīviem un remisijām, bet turpmākos gados var progresēt.

MS klīniskās izpausmes un formas

Lai gan MS klīniski izpaužas ļoti dažādi un nav divu vienādu gadījumu, tomēr tai raksturīgas arī daudzas kopīgas iezīmes un īpatnības.

Definēt precīzu slimības sākumu ir ļoti grūti, jo bieži tā sākotnēji noris subklīniski bez jebkādiem subjektīviem traucējumiem, kā arī atsevišķi sākuma simptomi pacientam var šķist pārāk nebūtiski, lai par tiem sūdzētos. Lai gan daļai MS pacientu pirmais slimības recidīvs novērots jau bērnībā, tas nebūt neliecina par turpmāko slimības raksturu un norisi, jo nereti laiks starp pirmo un nākamo paasinājumu var būt vairāki gadi vai gadu desmiti.

MS norise dažādos periodos mainās un tai ir vairāki simptomu kompleksi, tādēļ radies apzīmējums – „laikā izkaisīta” un „vietā vai telpā izkaisīta” slimība. Simptomu variācijas atkarīgas no CNS anatomiskā bojājuma vietas. Pierādīts, ka demielinizējošais process biežāk skar redzes nervus, smadzeņu stumbru un t.s. vadu sistēmas (motorās, sensorās, cerebellārās). Ņemot vērā MS perēkļu lokalizāciju CNS, izšķir trīs slimības formas – cerebrālā, spinālā, cerebrospinālā (sastopama visbiežāk).

MS klīniskās izpausmes ir ļoti dažādas, jo ir pakārtotas daudziem faktoriem: perēkļu lokalizācijai, lielumam, aktivitātei, recidīvu biežumam un izteiktības pakāpei, procesa progresijai starp paasinājumiem. Vairumā gadījumu MS sākas ar klīniski izolētu sindromu. Līdz 20-30 gadu vecumam visbiežāk pirmā slimības izpausme ir redzes nerva neirīts, dubultošanās vai reibonis. Ja slimība sāk izpausties pēc 40-50 gadu vecuma, pārsvarā vērojami progresējošie motorie vai sensorie traucējumi, retāk – redzes nerva neirīts, koordinācijas traucējumi.

MS simptomi ir svārstīgi, var būt mainīgi diennakts laikā, pastiprinās pēc fiziskas un garīgas piepūles, karstuma, no stresa, alkohola lietošanas u.c. nelabvēlīgiem faktoriem. Vairums MS  pacientu jūtas sliktāk karstajās vasarās, pēc karstām vannām, pirtīs vai paaugstinoties ķermeņa temperatūrai.

Biežākās klīniskās izpausmes MS manifestācijas fāzē:

Funkcijas traucējums

Izpausmes

Redzes nerva

          Redzes traucējumi

Jušanas

          savdabīgas parestēzijas, dizestēzijas

          lermita sindroms

          virspusējās jušanas traucējumi

          dziļās jušanas traucējumi

          sāpes

Kustību

        monoparēze, paraparēze (pārsvarā kāju),         hemiparēze

         spastiskums locekļos

         kustību koordinācijas un līdzsvara                   traucējumi

         gaitas traucējumi

         smalkās motorikas traucējumi, trīce

Smadzeņu stumbra

          reibonis

          nistagms (acs ābola raustīšanās)

          dubultošanās

          runas, rīšanas traucējumi

          sāpes sejā

          mīmikas muskulatūras parēze

          patoloģiskais nogurums

Autonomās MS

          veģetatīva disfunkcija

          urīnpūšļa darbības traucējumi

          zarnu darbības traucējumi

          seksuālie traucējumi

Augstākās nervu darbības

          garastāvokļa maiņas, koncentrēšanās un         uzmanības traucējumi, depresija, eiforija

          lēna domāšana, atmiņas traucējumi,               grūtības lēmumu pieņemšanā

MS pacientu rehabilitācija

MS pacientu rehabilitācija ir specifiska, un, lai tā būtu rezultatīva, nepieciešama nepārtraukta un mērķtiecīga pacienta aprūpe. Rehabilitācija ir aktīvs process, tā apvieno dažādas tehnoloģijas veselības stāvokļa uzlabošanai, fizisko, psiholoģisko un sociālo funkciju atjaunošanai. Tās pamatprincipi un metodes ir veiksmīgi jāsabalansē ar citām ārstēšanas metodēm, arī medikamentozo terapiju.

Jāņem vērā katra pacienta slimības īpatnības! Rehabilitācijas pamatprincipus vēlams izmantot jau agrīnā stadijā. Laikus jāplāno pasākumi, kas sekmē pacienta pašaprūpi, mobilitāti, ikdienas aktivitāšu veikšanu un dzīves kvalitātes saglabāšanu.

MS stadiju nosaka EDSS skala:

  •           0-3,5 nav vai ļoti viegla invaliditāte;
  •           4,0-6,5 izteikta invaliditāte;
  •           7,0-9,5 ļoti smaga invaliditāte.

Atbilstību kādai stadijai nosaka neirologs izmeklējumu rezultātā.

Lai sasniegtu labus rezultātus MS pacientu ārstēšanā, būtu jāņem vērā MS pacientu rehabilitācijas pamatprincipi:

  •           ārstēt pacientu, nevis tikai simptomus,
  •           palielināt kustību neatkarību, mazināt invaliditāti,
  •           trenēt līdzsvaru,
  •           mazināt spastiskumu, ataksiju,
  •           mazināt nogurumu (vispārējo, muskuļu),
  •           veicināt psiholoģisko adaptāciju un integrāciju sabiedrībā,
  •           regulēt urīnpūšļa un zarnu darbību,
  •           risināt seksuālas problēmas,
  •           izglītot piederīgos un atvieglot rūpes par pacientu kopšanu,
  •           plānot MS pacienta rehabilitācijas pasākumus un to pieejamību.

 

      Atrasts atslēgas mehānisms, kas izraisa MS       

 Pētnieki no Bellinzonas, Bernes un Dženovas ir atklājuši kādu mehānismu, kas izskaidro MS rašanos dzīvniekiem..

Eksperimentālais autoimūnais encefalomielīts (EAE) biomedicīnas pētījumos kalpo par dzīvnieku modeli pētījumiem ar MS. MS ir smags centrālās nervu sistēmas (CNS) iekaisums, kas bojā mielīna apvalku, iznīcina nervu šūnas un tā izraisa paliekošus bojājumus. Veiksmīgie pētījumi pavērs ceļu uz jaunām MS terapijām.

EAE un MS ir autoimūnas slimības. Pie MS tā saucamās imūnsistēmas T-šūnas, kam normālā veidā mūsu ķermenis būtu jāaizsargā no slimības izraisītājiem, uzbrūk CNS. Tās iespiežas CNS un pārvar asins-smadzeņu barjeru, fizioloģisku barjeru, kas pasargā smadzenes no asinsritē cirkulējošiem slimību ierosinātājiem. Centrālajā nervus sistēmā tad šīs T-šūnas izjauc nervu šķiedru aizsargapvalku – mielīnu.
Jaunajā pētījumā, kas tika veikts dr. Federika Sallusto (Biomedicīnas pētnieciskais institūts Bellinzonā, Šveicē) un pēc tam publicēts izdevumā „Dabīgā imunoloģija”, pētnieks identificē molekulu CCR6 uz T-šūnām kā izšķirošu smadzeņu iekaisuma attīstībā. Kā tas notiek: molekula CCR6 ir „atslēga”, ar ko T-šūnas caur speciālu smadzeņu struktūru var iekļūt smadzeņu šķidruma telpā. Rezultātā T-šūnas nonāk smadzeņu garozā, kur tās iekļūst asins-smadzeņu barjerā. Kad šīs „pionieru” šūnas ir reiz nokļuvušas centrālajā nervu sistēmā, tās nolīdzina ceļu pārējām šūnām, kas rada iekaisumu – un slimība uzsāk savu gaitu. Interesants ir fakts – ja šīs „pionieru” šūnas trūkst, tad arī nerodas slimība.

Līdz šim nebija skaidrs, ka centrālās nervu sistēmas iekaisums var rasties no Plexus choroideus, saka Bernes universitātes prof. Dr. Britta Engelharda. Šis atklātais T-šūnu ceļš atbilst agrīnajiem bojājumiem, ko novēro pie EAE un MS.

Dženovas universitātes prof. Dr. Antonio Lanzavecchia norāda, ka tāds šūnu ceļošanas mehānisms darbojas arī cilvēkiem, tātad nākotnē molekula CCR6 var būt mērķa molekula jaunas MS terapijas izstrādē.

tulkots no www.dmsg.de