Terminu vārdnīca

• Terminu vārdnīca
S

• Asociācija
• Aktivitātes
• Rīgā notiekošais kongress par MS un sadzīvošanu ar to

• A
• B
• C
• D
• E
• F
• G
• H
• I
• K
• L
• M
• N
• O
• P
• R
• S
• T
• U
• V
• Z

Sensors(maņu) – saistīts ar tādām organisma maņām kā sāpes, smarža, garša, temperatūra, redze, dzirde, paātrinājums un telpas stāvoklis.

Slimošana  - skat. primāra slimošana.

Saasināšanās – jaunu simptomu uzrašanās vai seno simptomu pastiprināšanās, kas ilgst ne mazāk par 24 stundām (atkrišanas, recidīva, lēkmes vai pasliktināšanās sinonīms); parasti saistīta ar galvas un/vai muguras smadzeņu iekaisumu un demielinizāciju.

Skābe – viela, kuras pH tai izšķīstot ir mazāks par neitrāla ūdens pH (7.0). Vairums likvidējamo vielmaiņas produktu ir skābi.

Simpatiska – autonoma vai no gribas neatkarīga nervu sistēmas daļa, kas darbojas pretēji parasimpatiskai tās daļai. Daudzas simpatiskās funkcijas ir vietējas, specifiskas un ietver acetilholīna izdalīšanu, kas stimulē vai slāpē konkrētu muskuli, dziedzeri u.c. Bez tam, atbilstošs šo nervu skaits izdala adrenalīnu (epinefrīnu) un noradrenalīnu. Tie tiek saukti par adrenergētiķiem. Tā kā virsnieru serde tās pašas vielas kā hormonus izdala asinsritē, tad visi adrenerģētisko simpatisko nervu ietekmē esošie muskuļi un dziedzeri reaģē uz asinīs esošo adrenalīnu. Ar to tiek pamatota straujā reakcija, kas var izglābt dzīvību, “cīnies vai bēdz”, kas paredzēta īsām, drastiskām darbībām. Taču hroniska pārmērīga adrenerģētiska reakcija ir galvenais stresa iemesls.

Simptoms – subjektīvi sajusta problēma vai sūdzība, par kuru informē pacients. Tiem, kuri slimo ar multiplo sklerozi, pie parastiem simptomiem tiek iekļautas redzes problēmas, nogurums, sensorās izmaiņas, vājums vai ekstremitāšu paralīze, tremors, traucēta koordinācija, slikts līdzsvars, urīnpūšļa vai zarnu trakta problēmas, kā arī fizioloģiskās izmaiņas.

Simptomatoloģija(semioloģija, semiotika) – slimības simptomu grupa.

Smadzenītes – galvas smadzeņu daļa, kas atrodas virs smadzeņu garozas un regulē līdzsvaru, kā arī kustību koordināciju.

Smadzeņu garoza – centrālās nervu sistēmas daļa, kuru veido galvas nervu centri, kā arī elpošanas un sirds darbības regulēšanas centri. Smadzeņu garoza turpinās no galvas smadzeņu pamata līdz muguras smadzenēm.

Smadzeņu šķidrums – (cerebrospinalīns šķidrums) – ūdeņains, bezkrāsas, skaidrs šķidrums, kas atrodas galvas smadzeņu kambaros un ap muguras smadzenēm. Dažas MS raksturīgas smadzeņu šķidruma izmaiņas iespējams konstatēt, veicot vidukļa punkciju (muguras smadzeņu punkcija) – papildus izmeklēšanu, ko izmanto, lai diagnosticētu MS. Skat. Vidukļa punkcija.

Somatosensoro izsaukto potenciālu izmeklēšana – pārbaude, ar kuras palīdzību tiek novērtēta galvas smadzeņu elektriskā aktivitāte, reaģējot uz atkārtotu (vāju) dažādu ķermeņa daļu simulācijas elektrību. Demielinizācijas dēļ atbilde ir palēnināta. Tā kā ar šo pārbaudi ir iespējams pārbaudīt iespējamus bojājumus (demielinizācijas joslas) vai konstatēt neparedzētus bojājumus, kurus nav izraisījuši nekādi simptomi, šī pārbaude ir nozīmīga, diagnosticējot MS.

Spazmatisms – nenormāla muskuļu tonusa pastiprināšanās, kas izpaužas līdzīgi spirāles pretestībai pret kustību vai kustināšanu.

Slimību modificējoši līdzekļi – (SML) – pie šiem līdzekļiem tiek iekļauti beta interferoni, glatiramera acetāts un imunosupresanti (natalizumabs, mitoksantronas). Slimību modificējošie līdzekļi ir ļoti būtiski mainot MS gaitu. Pašlaik šis ir iedarbīgākais veids kā kontrolēt MS.

Slimības smagums – bojāto galvas smadzeņu audu apjoms, slimojot ar MS. To iespējams novērtēt kā tilpumu vai platību, parasti izmantojot T2 novērtējumu pamatotus MRT attēlus (tomogrammas).

Slimīgums – skat. vispārējā saslimstība.

Saraušanās(kontrakcija) – locekļu šķiedru saīsināšanās, kas nosaka locītavu kustības.

Sekundāri progresējoša MS – tādas klīniskās attīstības MS, kurai raksturīga jaunu simptomu parādīšanās un seno simptomu pastiprināšanās (recidīvi vai saasinājumi). Simptomi var attīstīties dažu dienu vai nedēļu laikā, bet pēc tam pilnībā vai daļēji izzust. Lēkmju atkārtošanos paredzēt nav iespējams.