Terminu vārdnīca

• Terminu vārdnīca
M

• Asociācija
• Aktivitātes
• Rīgā notiekošais kongress par MS un sadzīvošanu ar to

• A
• B
• C
• D
• E
• F
• G
• H
• I
• K
• L
• M
• N
• O
• P
• R
• S
• T
• U
• V
• Z

Multiplā skleroze – (MS) – nezināmas izcelsmes centrālās nervu sistēmas autoimūna slimība, ar kuru visbiežāk slimo jauni pieauguši cilvēki. Tā fragmentāri, nejaušās vietās bojā nervu šķiedras izolējošo vielu (mielīnu) un izraisa visdažādākā rakstura neuroloģiskus traucējumus. Šai slimībai ir raksturīgi klīniskie simptomi, kas saslimstības pirmajos gados parasti spontāni noplok, taču vēlākajos gados pamazām progresē.

Magnētiskās rezonanses tomogrāfija – (MRT) – attēla (tomogrammas) iegūšanas tehnika, kas pamatota ar dažādu molekulu atbildes noteikšanu uz spēcīgiem magnētiskajiem laukiem. Dažādu ķermeņa daļu attēli tiek iegūti neizmantojot rentgena starojumu, tādēļ šo izmeklēšanu var veikt atkārtoti.

Spēcīgā magnētiskajā laukā atomu kodolus ietekmē aukstas frekvences elektromagnētiskais impulss. Tādēļ to kodoli izplata rezonējošus signālus, kuri nosaka dažādu ķermeņa daļu attēlu veidošanos. MRT neirologiem palīdz konstatēt MS izraisītus galvas un muguras smadzeņu bojājumus, esot dažādām to attīstības stadijām.

MRT ir nozīmīgs MS diagnosticēšanas līdzeklis, taču to arvien biežāk izmanto arī šīs slimības progresa konstatēšanai, kad pacientu stāvoklis šķiet stabils. MRT ir ļoti precīza tehnika, kas var desmit reizes labāk konstatēt aktīvu slimību, nekā tā pamanāma tikai no klīniskām slimības izpausmēm.

Magnētiskā veidā izraisītas reakcijas – elektriskās aktivitātes izmaiņas nervu sistēmas apvidū, caur kuru iziet ieejošais sensorais stimuls; to pamatu veido šūnu uzbūves nervu atbildes noteikšana uz magnētiskajiem laukiem.

Makrofāgi – lielie leikocīti, kas veic nozīmīgu lomu aizsargājot organismu no baktēriju ielaušanās.

Mielīns – no lipīdiem (taukiem) un proteīna (olbaltumvielām) sastāvošs plastisks balts apvalks, kas aptver centrālās nervu sistēmas nervu šķiedras. Mielīns ir sarežģīta dabīga elektroizolācijas viela, kas uzlabo elektroķīmisko signālu vadītspēju starp centrālās nervu sistēmas un atlikušajām ķermeņa daļām.

Muskuļu tonuss – muskuļa īpatnība, kuru izraisa pastāvīgo nervu stimulu plūsma uz muskuli un, kas nosaka muskuļa pretošanos izstiepumam. Nenormālu muskuļa tonusu iespējams definēt šādi: hipertonuss (palielināts muskuļa tonuss, piemēram, spazmatisms gadījumā), hipotonuss (samazināts muskuļu tonuss; vieglā paralīze), atonija (muskuļa tonusa zaudēšana). Slimojot ar MS, muskuļu tonusa vērtēšana ir standarta neuroloģiskās apskates daļa.

Muskuļu spazmas – sāpīga, patvaļīga muskuļu saraušanās.

Monoklonālie antiķermeņi – laboratorijas apstākļos ražoti antiķetmeņi, kurus var ieprogrammēt reaģēt uz specifisku antigēnu un tādā veidā noslāpēt imūnreakciju.

Muguras smadzeņu punkcija – skat. vidukļa punkcija.

Muguras smadzenes – tā ir cilindra formas centrālās nervu sistēmas daļa. Tās ir novietojušās mugurkaula kanālā un no tām iziet muguras nervi.