Terminu vārdnīca

• Terminu vārdnīca
I

• Asociācija
• Aktivitātes
• Rīgā notiekošais kongress par MS un sadzīvošanu ar to

• A
• B
• C
• D
• E
• F
• G
• H
• I
• K
• L
• M
• N
• O
• P
• R
• S
• T
• U
• V
• Z

Iekaisums – imunoloģiska audu atbilde uz bojājumu, kam ir raksturīga leikocītu un antiķermeņu mobilizācija, uztūkšana un šķidrumu uzkrāšanās.

Imūnsistēma – sarežģīta dažādu tipu šūnu sistēma, kas sargā organismu no slimību izraisošiem mikroorganismiem un svešām vielām, kas iekļuvušas organismā.

Imunitāte – spēja pretoties infekcijai un izveseļoties. Var izdalīt iegūtu imunitāti (spēja atpazīt un atcerēties konkrētu infekcijas faktoru) vai iedzimtu imunitāti (ģenētiski programmēta reakciju sistēma, kura uzbrūk, sagremo, likvidē patogēnu un aptur iekaisumu, kā arī izraisa audu sadzīšanu).

Imūnoglobulīni G(IgG) – cilvēka plazmocītu ražoti antiķermeņi. Tos tāpat var atrast slimības apņemtās centrālās nervu sistēmas plāksnēs. Daudzu MS pacientu IgG koncentrācija smadzeņu šķidrumā ir palielināta.

Imūnsupresija – (imūndepresija) – MS gadījumā, tā ir ārstēšana ar zālēm, kas palēnina vai slāpē dabīgās organisma imūnreakcijas, ieskaitot reakcijas, kas novirzītas pret organisma paša audiem. Ciklosporīns, metotreksāts un azatioprīns – imūnsupresantu (imūndepresantu) paraugi, ar kuriem tiek ārstēta MS.

Izraisītie potenciāli (IP) – tiek reģistrētas nervu sistēmas elektriskās reakcijas specifiskā sensoru vadu simulācijā (piemēram, redzes, dzirdes, kopējo sensoru). Izraisīto potenciālu pārbaudes laikā ociloskops rāda cilvēka reakcijas, kas tiek reģistrētas, tās tiek ar datoru analizētas un tādā veidā tās iespējams salīdzināt ar normālu reakcijas laiku. Reakcijas palēninās demielinizācijas dēļ. IP var parādīt atsevišķu nervu vadu bojājumus, neatkarīgi no tā, vai šie bojājumi izraisa simptomus, tādēļ šī pārbaude ir nozīmīga, diagnosticējot MS.

Ieilgusi(hroniska) – ilglaicīga, nav akūta; šis termins bieži tiek izmantots raksturojot slimību, kas pakāpeniski pieņemas spēkā.

Interferoni – imūnsistēmas olbaltumvielas (alfa, beta un gamma interferoni), kuras ražo dažādas organisma šūnas. Visi trīs izceļas ar pretvīrusa iedarbību, bet tie regulē imūnsistēmas aktivitāti darbojoties atšķirīgos veidos. Ir pierādīts, ka, ārstējot MS, iedarbīgs ir tikai beta interferons, fibroblastu (ādā un saistaudos atrodamo šūnu) proteīns, kura sastāvā ir ogļhidrāts. Pārdošanā esošais beta interferons pārsvarā ir beta 1a interferons („Rebif®“ ir „Avonex“) un beta 1b interferons („Betaseron“).

Intravenozs – termins lielākoties tiek izmantots runājot par šķidrumā izšķīdinātu zāļu iešļircēšanu (injekciju) vēnā.