Vingrošana

• Multiplā skleroze
• Sadzīvošana
Vingrošana

• Asociācija
• Aktivitātes
• Rīgā notiekošais kongress par MS un sadzīvošanu ar to

• Diagnoze MS nenozīmē, ka jāsāk izvairīties no aktīva un kustībām bagāta dzīves veida. Gluži pretēji – fiziskās aktivitātes palīdz justies labāk gan fiziski, gan emocionāli. Sportošana palīdz vairot muskuļu spēku, mazināt līdzsvara traucējumus, kā arī cīnīties ar pastiprinātu nogurumu un depresiju. Galvenais nosacījums ir sevi nepārpūlēt. No pārpūles var izvairīties, izvēloties tādas aktivitātes kā peldēšanu, staigāšanu, jogu, vingrošanu. Vispiemērotāko nodarbi iespējams atrast, konsultējoties ar ārstu un fizioterapeitu.

• Svarīgi ir nepārvērtēt savus spēkus, uzsākot aktivitātes. Ilgākais stundu pēc nodarbības vai aktivitātes sākuma ir jādod iespēja organismam atpūsties un atgūt spēkus. Noteikti ir jāatceras par iesildīšanos un atsildīšanos, sportošana jāuzsāk ar īsiem treniņiem. Ik pēc vingrojuma ir jāieplāno kāds atpūtas mirklis.

• Noteikti nevajag sporto, ja ārā ir karsts laika vai arī telpa šķiet pārāk silta, jo MS pacientiem daudz piemērotākas ir vēsākas vietas.

• Veicot sportiskās aktivitātes grupās vai kopā ar kādu, vismaz vienam (draugam vai grupas vadītājam) cilvēkam jāpasaka par slimošanu ar MS.

• Kā ikvienam jāatceras par šķidruma uzņemšanu un jāvalkā sporta apģērbs, kas ļauj ķermenim elpot.