Simptomi

• Multiplā skleroze
Simptomi

• Asociācija
• Aktivitātes
• Rīgā notiekošais kongress par MS un sadzīvošanu ar to

Katram MS pacientam simptomi ir citādāki – atkarībā no tā, kur izveidojušies sacietējumi jeb skleroze. Pirmie simptomi ir pēkšņi un ātri vien pazūd. Parasti (trešdaļai pacientu) sākotnēji ir sensorie traucējumi, piemēram, dīvainas sajūtas, jušanas problēmas. Šie simptomi parasti ir asimetriski (piem., vienā rokā). Tie izpaužas kā stīvums, tirpšana, arī nespēja just.

Izplatīts simptoms ir redzes traucējumi – miglošanās, redzes asuma zudums, attēla dubultošanās, arī īslaicīgs redzes zudums vienā acī (abām acīm – reti). Ir iespējama nekontrolējama acābolu kustība (nistagms). Redzes traucējumi mēdz izraisīt galvassāpes, reiboņus. Reiboņus rada arī traucēta līdzsvara sajūta.

Traucētu koordināciju izraisa bojātas smadzenīšu nervu šķiedras – smadzenītes ir daļa no galvas smadzenēm, smadzenītes atbild par līdzsvaru un kustību koordināciju. Ir iespējama raustīšanās (tiki), kuru ietekmē nevar īstenot vēlamās kustības. Var būt grūtības, sēžot, stāvot vai ejot (ataksija).

Ir iespējami runas traucējumi – lēna runa un/vai neskaidra dikcija. Runas traucējumus medicīniski dēvē par dizartriju.

Laika gaitā, slimībai attīstoties, arvien izteiktāki kļūst kustību traucējumi. Ir grūtības brīvi kustināt rokas un kājas, jo ir bojāta motorika – kustību funkciju kopums. Ja kustību traucējumi ir nelieli, tad, veicot lielākus attālumus, rodas smaguma sajūta kājās, gaita palēninās, ir grūtības palielināt gājuma ātrumu. Arī kāpšana pa kāpnēm rada problēmas. Ja kustību traucējumi ir ļoti izteikti, kājas kļūst arvien vājākas un stīvākas. Ar laiku rodas situācija, kad viena kāja ir jāvelk līdzi; iespējams, ir grūtības noturēt līdzsvaru, ja pamats nav līdzens. Nereti spēku izsīkums liek sevi manīt arī nakts laikā.

Pacienti bieži sūdzas par nogurumu, to izjūt līdz pat 70% MS slimnieku. Nogurums ir kā fizisks, tā psihisks, to rada pat vismazākā piepūle. Noguruma pakāpe ir atkarīga gan no katra fiziskās sagatavotības, gan no MS attīstības līmeņa. Noguruma ietekmē rodas dusmas un neapmierinātība ar sevi, jo nav iespējams paveikt tik daudz, cik pirms MS parādīšanās.

Viens no MS simptomiem ir spasticitāte jeb stīvums. Šo simptomu ietekmē arī ārējie faktori, piemēram, stress un laika apstākļi. Ar laiku līdztekus stīvumam tiek novērotas nekontrolētas un krampjainas kustības, arī raustīšanā (it īpaši kājās), kas parādās, veicot parastas kustības, piemēram, sperot soli. Vairumā gadījumu šādas kustības un raustīšanās pāriet, tomēr – ja šie simptomi ir izteikti spēcīgi, ir jāmaina pozīcija, kādā atrodas ķermenis, piemēram, pēdu stingri piespiežot pie zemes. Daži MS pacienti arī naktīs izjūt kāju krampjus vai spazmas.

Atkarībā no MS attīstības pakāpes, ir iespējami urīnpūšļa traucējumi, piemēram, biežāka vajadzība urinēt. MS vēlākajās stadijās var rasties grūtības regulēt urīnpūsli. Tā kā urīnpūslis iztukšojas lēni, var rasties iekaisums.

MS ietekmē iespējamas tādas dzimumsfēras problēmas kā impotence, mazāks jutīgums dzimumakta laikā, kā arī muskuļu spriedze, kuru nav iespējams kontrolēt.

MS ļoti ietekmē cilvēka garastāvokli, nereti izraisot depresiju, kas ir kā reakcija ne tikai uz MS simptomiem, bet arī uz pašu diagnozi, piemēram, nemiers, panika, bailes, neticība, pēkšņas skumjas vai vainas apziņa. Šīs izjūtas rodas gan slimības, gan diagnozes ietekmē, jo MS kā diagnoze ir nekonkrēta, nav iespējams paredzēt slimības attīstības gaitu, līdz ar to rodas papildu stress.

Depresija parasti piemeklē tos cilvēkus, kuriem ir nervu sistēmas iekaisums. Depresija var būt kā simptoms, tā blakus parādība. It īpaši slimības agrīnajā fāzē liela loma ir ģimenes locekļiem un tuviniekiem, lai spētu pārvarēt vieglu depresiju. Dažos gadījumos ir nepieciešama papildu ārstēšana antidepresantu veidā, bet smagākajos gadījumos palīdzēt var psihiatrs vai psihoterapeits. Viens no veidiem, kā cīnīties ar depresiju, ir komunikācija ar cilvēkiem. Tā palīdz atrast veidu, kā dzīvē saskatīt pozitīvo arī pēc diagnozes uzzināšanas.