Diagnostika

• Multiplā skleroze
Diagnostika

• Asociācija
• Aktivitātes
• Rīgā notiekošais kongress par MS un sadzīvošanu ar to

Diagnostika ir pirmais solis, lai uzsāktu pareizāko ārstēšanu. Ir nepieciešams noskaidrot, kāda slimība ir pamats konkrētiem simptomiem.

Nav viens īpašs izmeklējums, kas palīdz noskaidrot, ir vai nav cilvēkam multiplā skleroze. Lielā mērā tas ir tādēļ, ka MS simptomi ir ļoti dažādi un katram slimniekam citādi. MS simptomi ir arī ļoti līdzīgi citu slimību simptomiem.

Lai diagnoze būtu pēc iespējas precīzāka, ir jāuzticas profesionālam neirologam un jāsniedz visa nepieciešamā informācija par sevi, kuru ārsts vēlas uzzināt, lai noteiktu diagnozi. MS kā diagnoze tiek noteikta vienīgi tajos gadījumos, kad ir izslēgtas visas citas iespējamās saslimšanas.

Bieži vien slimības pirmie simptomi ir neskaidri, piemēram, dīvaina sajūta, kuru pacientam grūti izskaidrot, bet ārstam – novērtēt. Šī iemesla dēļ precīzas MS diagnozes noteikšana var prasīt gan mēnešus, gan vairākus gadus.

Diagnoze tiek noteikta, balstoties uz anamnēzi jeb pacienta slimības vēsturi, neuroloģiskajiem izmeklējumiem un klīniskajiem izmeklējumiem (piemēram, magnētiskās rezonanses tomogrāfija, smadzeņu šķidruma analīze). Ir iespējami arī citi izmeklējumi, ja ārsts tādus uzskata par nepieciešamiem.

Neuroloģiskās apskates laikā tiek pārbaudīta nervu sistēma, kā arī tiek veikta galvas nervu izmeklēšana. Svarīgi ir pārbaudīt sejas kustības un to, kāda ir redzes kvalitāte un acu kustības. Tiek veikta arī refleksu pārbaude, izmantojot mazu āmuriņu.

Tāpat tiek veikti izmeklējumi, lai pārbaudītu muskuļu spēku, kā arī taustes, vietas, temperatūras, arī sāpju un vibrācijas uztveri. Iespējams, tiek veikta arī veģetatīvās nervu sistēmas pārbaude, apskatot urīnpūšļa un/vai zarnu trakta darbību, elpošanu, kā arī asinsriti. Izmeklējumu laikā tiek novērtēta cilvēka psiholoģiskā noturība, orientācija, garastāvoklis, kā arī koncentrācijas un uzmanības noturēšanas spējas.

Magnētiskā rezonanse (MR) ir visbiežāk izmantotā metode, lai konstatētu MS. Tās laikā nesāpīgi tiek „nofotografētas” galvas smadzenes, tādējādi ārstam ļaujot ieraudzīt MS perēkļus. Šīs procedūras laikā netiek izmantots rentgena starojums, bet gan tiek novērtēts, kāda ir audu reakcija uz magnētisko lauku.

MR izmeklēšana notiek, pacientam apguļoties uz muguras. Apguļoties uz speciālas pamatnes, pacients tiek iestums „tunelī”, kurā ir spēcīgi magnētiskie lauki. Ir iespējami trokšņi procedūras laikā, tomēr sāpes tā nesagādā. MR ļauj ieraudzīt gan jaunus, gan senus perēkļus. Kontrastviela – godolīns – tiek injicēta vēnā, lai būtu iespējams atšķirt jaunos un vecos MS perēkļus.

Tāpat ir iespējamas tādas procedūras kā datortomogrāfija (galvas izmeklēšana), lumbālpunkcija (galvas vai muguras smadzeņu šķidruma analīze), asins analīzes, acu kustību pārbaude un „mirkšķināšanas” refleksa pārbaude. Pēdējā no minētajām pārbaudēm ļauj novērtēt, kā funkcionē smadzeņu garozas nervu šūnas, MS pacientiem tieši šī šūnas mēdz būt bojātas. Procedūras laikā tiek dots neliels elektrisks impulss virs uzacs. Tiem, kuri slimo ar MS, reakcija uz to ir novēlota vai neeksistējoša.