• 
• 
• 

Zinātniekiem ir aizdomas, ka ar izkaisīto sklerozi var vienkārši inficēties

• Jaunumi
Zinātniekiem ir aizdomas, ka ar izkaisīto sklerozi var vienkārši inficēties

• Asociācija
• Aktivitātes
• Rīgā notiekošais kongress par MS un sadzīvošanu ar to

Zinātniekiem ir aizdomas, ka ar izkaisīto sklerozi var vienkārši inficēties

delfi.lt

     Pētnieku komanda no Veil Kornelas medicīnas koledžas un Rokefelleras un iversitātes noteica baktēriju, kura, viņuprāt, izraisa izkaisīto sklerozi (MS) – hronisku slimību, kas vājina slimnieka fiziskās un psihiskās spējas, kā arī galvas un muguras smadzenēs iznīcina šūnu mielīna apvalku.

     Viņu pētījumā, kas publicēts „PLoS ONE“ žurnālā, pirmoreiz noteikts klostrīdijas (Clostridium perfringens) B tips cilvēku organismā, raksta medicīnas koledžas mājaslapā weill.cornell.edu.

Zinātnieki atzīst, ka viņu pētījuma apjoms nav liels, un jāveic plašāki pētījumi, kamēr būs iespējams galīgi sasaistīt šo patogēnu ar MS. Tai pašā laikā viņi atzīmē, ka pagaidām rezultāti ir tik intriģējoši, ka viņi jau sākuši meklēt jaunas ārstēšanas metodes šai slimībai.

     „Šī baktērija izdala toksīnu, ar kuru, kā agrāk tika uzskatīts, cilvēki nesaskaras. Tas, ka atklājām šo baktēriju cilvēku organismā, ir pietiekami svarīgi, tomēr fakts, ka tā  raksturīga MS pacientiem, ir tiešām nozīmīgs, jo šis toksīns mērķē uz konkrētiem audiem, kas tiek savainoti straujā MS slimības procesa laikā“, - raksta galvenais pētījuma autors, Veil Kornelas medicīnas koledžas doktorants K. Rašids Rumahs un tā vadītājs, Veil Kornelas medicīnas centra direktors dr. Timotejs Vartanjans.

     „Lai gan ir acīmredzams, ka jaunu MS saasinājumu veicina izraisītājs no ārējās vides, šī izraisītāja identitāte MS pētošai zinātniskajai sabiedrībai gadu desmitiem nebija zināma, - saka doktors T. Vartanjans. – Šobrīd notiek darbs, lai pārbaudītu mūsu hipotēzi, ka MS izraisītājs no ārējās vides slēpjas mikrobiomā – baktēriju ekosistēmā, kas dzīvo MS pacientu kuņģa un zarnu traktā un citās ķermeņa vietās “.

    Saistība ar zālēdāju dzīvnieku MS

     Pētījumā aprakstīts, kā C. perfringens B tipa toksīns tika atklāts 21 gadu vecas jaunietes, kura cieta no MS saasinājuma, organismā.

     Šī jauniete piedalījās novērošanas pētījumā „Harboring the Initial Trigger for MS“ (HITMS), kuru veic T. Vartanjans un doktorants K. Rašids Rumahs, kā arī cits līdzautors, dr. Vincents Fišetti no Rokefelleras universitātes.

     Zemēs atrodamā C. perfringens baktērija ir viena no visizplatītākajām baktērijām pasaulē. To dala piecos tipos. C. perfringens A tips atrodas cilvēku kuņģa un zarnu traktā un būtībā lielāku kaitējumu nenodara.

     C. perfringens B un D tipiem ir gēns, kas izdala protoksīnu – neaktīvu toksīna veidu, kurš zālēdāju dzīvnieku zarnās pārtop par stipru „epsilon“ toksīnu. Šis spēcīgais toksīns pa asinīm sasniedz smadzenes, kur savaino smadzeņu asinsvadus un neironu aizsargpārklāju mielīnu, izraisīdams dzīvniekiem MS līdzīgus simptomus. Lai gan agrākie pētnieki šīs baktērijas D tipu iepriekš bija atraduši divu cilvēku organismos, B tips cilvēkiem vēl nekad netika konstatēts.

     Neskatoties uz to, K. Rašids Rumahs un viņa kolēģi apņēmās noskaidrot, vai cilvēku organismos var atklāt B un D tipa toksīnus un vai tie ir saistīti ar MS. Viņi izpētīja gan MS pacientu, gan veselu cilvēku kontrolgrupas asinis un muguras smadzeņu šķidrumu, vērodami antivielu reaktivitāti pret „epsilon“ toksīnu. Pētnieki noskaidroja, ka visiem MS pacientiem „epsilon“ toksīna antivielu apjomi bija 10 reižu lielāki nekā veseliem cilvēkiem – imūnreakciju uz šo toksīnu asinīs rādīja tikai vienam no simt kontrolgrupas cilvēkiem.

     Zinātnieki pētīja arī MS pacientu un HITMS klīniskā pētījuma kontrolgrupas dalībnieku fēču paraugus, un atrada C. perfringens A tipa baktērijas 52 proc. veselu cilvēku un tikai 23 proc. MS pacientu zarnās. „Tas ir svarīgi, jo tiek uzskatīts, ka šīs baktērijas A tips konkurē ar citiem tipiem resursu dēļ un potenciāli sargā organismu no „epsilon“ toksīnu izdalošajiem tipiem un MS attīstības“, - atzīmē zinātnieki.

     Mediķiem izdevās atklāt C. perfringens B tipa pierādījumu vienas jaunas MS pacientes organismā. Pētījuma līdzautore, mikrobioloģe Dženifera Lindena šo baktēriju atklāja pacientes fēcēs.

Autori uzskata, ka inficējoties ar C. perfringens B un D tipiem, patogēns apmetas zarnās endosporas veidolā. Tā ir sēklai līdzīga struktūra, kas ļauj atsevišķām baktērijām atrasties organismā ilgāku laiku. „Cilvēka kuņģa un zarnu trakts nav viesmīlīga vide C. perfringens B vai D tipiem, tāpēc tie snauž aizsargsporā. Kad tā patiešām izaug, iespējams, ka izdalās neliels daudzums „epsilon“ toksīna, kurš pa asinīm sasniedz smadzenes. Uzskatām, ka šīs bakterijas augšana ir epizodiska. Tas nozīmē, ka izraisītājs no ārējās vides vienmēr ir blakus un dažreiz izbāž savu riebīgo galvu “, - skaidro T. Vartanjans.

     Viņaprāt, zinātne vēl nezina, kā cilvēki inficējas ar C. perfringens B vai D tipiem, tomēr zinātnieki pēta potenciālos infekcijas ceļus. Viņi arī uzsākuši pētīt iespējamas ārstēšanas metodes pret šo patogēnu.

     „Ir daudz iespējamu virzienu. Var izgudrot vakcīnu cilvēkiem – tādu vakcīnu jau ražo lopiem, - apgalvo T. Vartanjans un K. Rašids Rumahs. – Pētām arī iespēju radīt mazu molekulu zāles, kuras neļautu šim toksīnam piestiprināties pie saviem receptoriem “.

     „Tomēr, manuprāt, viens no perspektīvākajiem virzieniem ir probiotiskais kokteilis, kurš apgādātu organismu ar baktērijām, kas spētu cīnīties un iznīcināt C. perfringens B un D tipus. Tas būtu visdabīgākais ceļš izārstēt kuņģa un zarnu trakta sistēmu un atrisināt šo problēmu “, - saka T. Vartanjans.

     DELFI atgādina, ka pirms vairākiem gadiem tika noteikta arī kuņģa čūlas un gastrīta bakterioloģiskā izcelsme – Austrālijas mediķi Barrijs Maršals un Robins Varrens 1982.gadā atklāja, ka šo slimību izraisa baktērijas Helicobacter pylori, lai gan līdz tam laikam tika ilgstoši uzskatīts, ka čūlas cēlonis ir stress un nogurums. Par savu atklājumu zinātnieki 1995.gadā saņēma Nobela prēmiju medicīnā un fizioloģijā.