Kustībā mūsu dzīves prieks

Šajā gadā LMSA Kurzemes reģionālā nodaļa īstenoja Kopienu Iniciatīvu Fonda (KIF) finansētu (75%) projektu “KUSTĪBĀ MŪSU DZĪVES PRIEKS”, projekta Nr. 2007/MPP0066, kura ietvaros organizēja piecus apmācību seminārus par dažādām MS  slimniekiem aktuālām tēmām. Projektu 25% līdzfinansēja Kuldīgas dome un Kuldīgas rajona padome. LMSA Kurzemes reģionālās nodaļa saņēma atbalsta vēstules no Liepājas un Saldus MS nodaļām, kā arī to atbalstīja LMSA vadība.

Projekta mērķis: paaugstināt informētības līmeni un aktivizēt cilvēku ar īpašām vajadzībām pilsonisko stāju, iesaistot viņus apmācībās par dzīves kvalitātes uzlabošanas iespējām.

Uzdevumi: noorganizēt 5 seminārus par cilvēkiem ar MS aktuālām tēmām, kas palīdzētu uzlabot viņu dzīves kvalitāti.

Rezultāti: Novadīti 5 tematiskie semināri ar teorētiskām un prakstiskām nodarbībām,-         Iegūts portatīvais dators, DVD atskaņotājs, vingrošanas paklājiņi,-         Izdots jauns buklets Kurzemes reģionālai nodaļai, -         Izdodam CERĪBAS tematisko pielikumu, kuru saņems visi LMSA biedri.Atsauksmes – pielikumā.
SEMINĀRI / Dienas nometnes:
1.Tikšanās ar psihologu (10.10.2007.) Psiholoģe un psihoterapeite Inese Birģele
2.Mūzikas terapija (24.10.2007.) Liepājas pedagoģijas akadēmijas docente Olga Blauzde un ārstnieciskā vingrošana fizioterapeita pavadībā, fizioterapeite Mārīte Pīpīte
3.Nodarbība ar ergoterapeiti tehnisko palīglīdzekļu centrā, (31.10.2007.) Ergoterapeite Selga Kancāne un Pēdu terapija, pēdas kabineta medicīnas māsa Iveta Miņina
4. Adatu terapeita padomi (07.11.2007.),dr. Vaļģe
5. Krāsu terapija (21.11.2007.) Psiholoģe un psihoterapeite Inese Birģele

Paldies: KIF, Kuldīgas domei un Kuldīgas rajona padomei, laikrakstam KURZEMNIEKS par semināru atspoguļošanu, bistro ELVI par skaisti klātiem kafijas galdiņiem un garšīgo kafiju.


                                                               Projekta vadītāja: Zaiga Ribaka,Kurzemes reģionālā nodaļa

 Pēdu terapija:

Vai esat saskaitījuši cik laika dienā pavadāt uz kājām? Bet cik daudz laika veltiet to kopšanai?Gan drīz 80% iedzīvotāj nēsā nepiemērotus apavus un tā rezultāts ir dažādas kāju veselības problēmas. Apskatīsim dažas no tām.

Sāpīgi ādas sabiezējumi, kuru rezultātā var rasties arī tā saucamā varžacs.Tādi parasti rodas, nēsājot nepiemērotus apavus, pēdu deformācijas dēļ Te vislabāk līdzēs pēdas apstrāde ar pumeku vai pēdu vīli un ieziešana ar krēmu.Aptiekā nopērkamie varžacu plāksteri jālieto uzmanīgi, lai neradītu papildus brūci.
Traucējoši ieaugošie nagi. Šo problēmu nevajadzētu vilkt garumā, bet laikus doties pie pēdu kopšanas speciālista.
Sēnīšu infekcija. Tā var skart gan pēdas ādu, gan nagus. Āda plaisās, starp pirkstiņiem un papēžos būs niezoša, svilinoša sajūta un nepatīkama smaka. Savukārt, ja sēnīšu infekcija skar nagus, tie kļūst dzeltenīgi, bieži drūpoši un ir grūti tos apgriezt.Ar visām augšminētām problēmām vajadzētu griezties ārstnieciskajā pēdu aprūpes kabinetā pēc konsultācijas un sākt ārstēšanu.Ir dažādi sēnīšu ārstēšanas veidi, bet vispirms ir pēdu pareizi jākopj. Mūsu pēdu labsajūta lielā mērā ietekmē dzīves kvalitāti.Ja pēdiņas mācētu runāt, viņas mums pastāstītu, ka vislabāk tām patīk staigāt ērtos apavos ar aptuveni 4cm augstu papēdi, ka viņām mīļas ir zeķītes ar pēc iespējas mazu sintētisku šķiedru piedevu, ka vakaros tās šad un tad pasildītos mēreni siltā pēdu vanniņā(15 min.), kurā pievienota šķipsniņa rupjā sāls, soda un pēc tam pēdiņas tiktu ieziestas ar kādu pēdu krēmu (piem., Vito) un vēl pēdas jums darītu zināmu, ka lai veicinātu asinsriti, tām ļoti patīk pastaigas.Vēlu Jums veselīgas pēdiņas!

                                                       Kuldīgas pēdu aprūpes kabineta medicīnas māsa Iveta Miņina 

  Ārstnieciskā vingrošana 

Multiplā skleroze ir hroniska iekaisīga slimība, kas skar galvas un muguras smadzenes un redzes nervus. Un tā kā slimības gaita katram pacientam noris savādāk, tad arī ārstnieciskās vingrošanas pasākumi nebūs vienādi visiem pacientiem, katram jābūt atsevišķai pieejai un vingrinājumus izvēlas atbilstoši simptomātikai un pacienta individuālajām spējām. Runājot par fiziskajām aktivitātēm, MS slimniekiem jāatceras, ka viņi var veikt vien tik lielu slodzi, līdz uznāk nogurums. Slodze ir izvēlēta pareizi, ja vēlākais stundu pēc sportošanas atkal jūtaties pilnībā atpūties. Pēc fiziskām aktivitātēm vienmēr jāatceras, ka jāatvēl pietiekošs laiks atpūtai. Dienas režīmu vajadzētu jau iepriekš sadalīt tā, lai ir ieplānotas atpūtas pauzes. Pareizs dienas režīms jāieplāno jau pirms galīga pārguruma.Vingrojot, lai izvairītos no pārlieka noguruma, vingrinājumu izpildīt vajadzētu tikai dažas reizes un tad pāriet pie citām kustībām. Atpūtas pauzēs izmantot elpošanas vingrinājumus. Vingrošana dod sajūtu, ka ir vieglāk pārvaldīt savu ķermeni un tas dod drošības sajūtu.Ja pacientam ir spastika vai paralīze, kas var izpausties kā stīvas kājas, krampji, jāizvēlas vingrinājumi, kas veicina muskuļu sadarbību, tie ir līdzsvara un koordinācijas vingrojumi, kurus izpilda pārmaiņus ar muskuļus atslābinošiem un stiepšanas vingrinājumiem. Spastikas mazināšanai – izpildīt aktīvas kustības. Visa ķermeņa izkustināšana - rumpim, galvai un kaklam, rokām, kājām pirkstiem. Atbrīvojoši iedarbojas arī maigas, ne pārāk ātras, stiepjošas kustības. Stiepjošas kustības uzlabos locītavu elastīgumu, it īpaši šie vingrojumi jāpielieto uz spastiskajām, stīvajām locītavām.Ja pārsvarā ir koordinācijas traucējumi, izvēlas pakāpenisku līdzsvara treniņu sākot no guļus stāvokļa un beidzot jau ar soļošanu, augstu ceļot kājas un ceļgalus, liekot pret pretējo plaukstu. Vai arī pagriezieni ar ietupieniem- valsi dejot.Ja ir līdzsvara un koordinācijas traucējumi, pie katras kustības paturiet acī kādu mērķi, vai pie iešanas meklējiet vadlīniju. Ar skatu nofiksējiet priekšā kādu vietu, uz kuru ejat.Nodarbībās pievērsāmies atbrīvojošiem, stiepjošiem un spēka vingrojumiem, šodien apskatīsim kā trenēt līdzsvaru, stabilitāti un koordināciju.To var trenēt pakāpeniski samazinot atbalsta laukumu un stabilitāti. Vingrojumi pēc grūtības pakāpes pieaugošā secībā no vieglākiem uz grūtākiem ar individuālu pieeju.

  • No guļus stāvokļa velšanās uz sāniem
  • četrrāpus šūpojoties uz ceļiem un plaukstām
  • rāpojot ( ja sāpes ir ceļgalos, tad guļot uz vēdera atcelt pretējo roku un kāju, tad pārmaiņus otru)
  • sēžot uz krēsla, cilāt ceļgalus
  • stāvot platām kājām
  • stāvot šauri, kājām kopā
  • viena kāja priekšā, otra aizmugurē
  • stāvot uz vienas kājas, otru uz ķeblīša
  • stāvot uz vienas kājas, otra saliekta un atcelta no grīdas
  • stāvot ar acīm ciet
  • ejot pa norobežotām līnijām
  • ejot pa dēli
  • ejot pa ceļa apmali vai nedaudz no grīdas paceltu dēli
  • ejot un pagriežoties
  • ejot pagriezties ar vieglu ietupienu
  • dejojot valsi 

Mīlēsim savu tuvāko kā sevi pašu, un kā tad mīlam sevi pašu? Katrs cilvēks ir vienreizējs un neatkārtojams, cita tāda paša nav visā plašajā pasaulē. Cienīsim un mīlēsim sevi, dosim sev to labāko, ko spējam, un mīlēsim sevi tādu, kāds esam.  

Lai jums veicas,Fizioterapeite Mārīte Pīpīte  

 Krāsu terapija 

Pirmie krāsu terapijas pirmsākumi meklējami jau senajā Ēģiptē, Indijā, Grieķijā un Ķīnā. Cilvēkus jau senatnē ir interesējusi krāsu iedarbība uz cilvēku. Senie dziednieki ir pētījuši kā dažādas krāsas ietekmē cilvēku veselību. Jau senatnē ārsti un priesteri izmantojuši krāsu terapiju.

Attīstoties zinātnei, fiziķi un ārsti sāka pētīt krāsas ietekmi uz organismu. Katrai krāsai ir savs viļņu garums un svārstības. Cilvēka acīs, ādā un gļotādā ir fotoreceptori, kas uztver šo viļņu elektromagnētiskās svārstības.

Krāsa iedarbojas uz cilvēka redzi , jūtām, fizioloģisko stāvokli un darbību. Bieži vien krāsas var noteikt cilvēka vēlmes un garastāvokli.

Iepazīstot krāsu simbolisko un psihofizioloģisko valodu, cilvēks labāk orientējas krāsu pasaulē, iemācās tās atbilstoši izmantot dažādās situācijās, lai palīdzētu gan sev, gan citiem. Krāsa daudzos gadījumos var dziedēt, pozitīvi rosināt, bet citā situācijā – arī nelabvēlīgi iedarboties uz cilvēka psihi un fizisko stāvokli. Krāsu lietojums praksē ir cieši saistīts ar cilvēka emocionālajām izjūtām. Krāsa var priecēt, nobiedēt, uzmundrināt, šokēt. Tās var palielināt cilvēka darbaspējas, bet var arī nomākt jebkuru vēlmi kaut ko darīt.

            Pēc Roberto Asadžioli  pētījumiem, krāsu uztvere atkarīga no cilvēka temperamenta, dzīves pieredzes, u.c. Tādēļ viena un tā pati krāsa var tik atšķirīgi iedarboties uz dažādiem cilvēkiem. Krāsa, kas vienam ir labvēlīga, maigi stimulējoša, otram var būt par daudz uzbudinoša

            Kaut gan krāsu objektīvā iedarbība uz visiem ir vienāda, subjektīvās reakcijas var būt dažādas. Cilvēka krāsu izjūta var mainīties atkarībā no psihoemocionālā stāvokļa, un tas liecina par krāsu un emociju mijiedarbību.

            Būtībā cilvēks ar sevis izvēlētajām krāsām izsaka to, kā viņam konkrētajā brīdī pietrūkst, vienlaikus atklājot kādu sava temperamenta vai rakstura šķautni. Mūsu krāsu izjūta un vēlmes var mainīties atkarībā no laika, dažādiem dzīves apstākļiem un emocionālā stāvokļa. Kad cilvēkam ir laba pašizjūta un viņš atrodas līdzsvarā, tad viņam nav sevišķu antipātiju pret kādu noteiktu krāsu, viņš pieņem visus toņus, protams, priekšroku dodot sev tuvākajām krāsām. Līdzsvars parasti tiek izjaukts tad, ja cilvēks ir pārsātinājies ar kādu krāsu vai emocijām, ilgstoši atradies spriedzes situācijā.

            Nodarbībās cilvēki ar krāsu palīdzību mēģina izteikt savu noskaņojumu, izjūtas un emocijas. Apzināti strādājot ar krāsām, iespējams ne tikai sevi harmonizēt un labāk iepazīt, bet arī atbrīvoties no nevēlamām izjūtām, noskaidrot to cēloni, jo krāsa ļauj apzināt un izreaģēt emocijas. Tā rezultātā atbrīvojas pozitīva enerģija, kas palīdz elastīgi un radoši risināt daudzus dzīves uzdevumus. Ar šiem jautājumiem nodarbojas krāsu un mākslas terapija. Lai darbotos ar krāsām, nav jābūt īpašai sagatavotībai, nav jābaidās no nemācēšanas, strādāt var jebkurš, prasmes un iemaņas nav svarīgas. Ir jābūt tikai vēlmei darboties. Krāsu valoda ir unikāla.

 Krāsu psiholoģiskā ietekme. 

            Psiholoģiskās ietekmes pamatā ir nervu sistēmas fizioloģija, tās pamatlikums ir uzbudinošo un kavējošo procesu mijiedarbība. Ārējie faktori, ko uztver sajūtu orgāni, smadzeņu garozā rada kairinājumu, kura rezultātā rodas kavēšanas avots. Pēc ielas trokšņiem mēs vēlamies klusumu, savukārt pēc ilgstošas atrašanās klusumā mums vajadzīgas sarunas, mūzika, putnu dziesmas.

            Kairinājumu stāvokļu maiņu mēs jūtam kā emociju maiņu jeb psihiskā komforta vai diskomforta stāvokļu maiņu.

            Ja kontrastējošas krāsas iedarbojas vienmērīgi, rodas harmonijas sajūta, jo redzes orgānā krāsas summējas un rada baltu krāsu, kas vienmērīgi noslogo visus trīs redzes receptorus.

            Pēc savas kairinošās iedarbības krāsas iedala divās grupās: uzbudinošās (sarkanā, oranžā, dzeltenā) un nomierinošajās (zilā un violetā). Zaļā pēc savas dabas ir neitrāla, tātad divdabīga attiecībā pret psihi un emocijām.

            Katra nervu sistēmas uzbudināšana var transformēties dažādās emocijās.

            Siltās krāsas toņi, kas nav simtprocentīgi piesātināta krāsa, izraisa patīkamas sajūtas, tāpēc pasteļtoņi ir vairāk iecienīti mājokļos.

  Krāsu uztveres psiholoģiskās īpatnības 

  • Koši sarkana – dinamiska, aktīva, agresīva, satraucoša.

  • Rozā – maiga, noslēpumaina.

  • Oranža – viegla, silta.

  • Dzeltena – uzbudinoša, jautra, silta, priecīga.

  • Zaļa – kompensējoša, nomierinoša, atslābinoša.

  • Gaiši zila – auksta, mierīga, tīra.

  • Tumši zila – lietišķa, cēla, nopietna.

  • Indigo zila – nomierinoša, mierīga.

  • Violeta – noslēpumaina, auksta.

  • Balta – gaiša, skaidra.

  • Melna – lietišķa, nopietna, smaga.

  • Pelēka – neitrāla, līdzsvarojoša.

  • Brūna – stabilizējoša.

            Cilvēka reakciju uz krāsu lielā mērā nosaka kultūras tradīcijas, kā arī individuālās īpatnības, kas saistītas ar krāsu asociācijām. 

 Krāsas iedarbība dažādos vecumposmos 

            Krāsai ir atšķirīga ietekme dažādos cilvēka vecuma posmos. Bērni pēc piedzimšanas atšķir sarkano krāsu. Krāsu toņus sāk atšķirt 4 – 5 gadu vecumā., tomēr patika pret spilgtām krāsām un kontrastiem saglabājas arī pusaudža gados.

             Košas, piesātinātas krāsas vairāk pievelk aktīvus, impulsīvus, ideju bagātus jaunus cilvēkus. Turklāt nevis gados jaunus, bet dvēseliski jaunus. Pavecāki cilvēki, kas izvēlas košas krāsas, jūtas par 15 – 20 gadiem jaunāki nekā viņu laikabiedri., kam labāk patīk tumšie toņi.

            Bērniem patīk viss košais, it īpaši sarkanā krāsa. Viss sarkanais viņu izpratnē ir skaists. Pusaudži un jaunieši arī vairāk mīl košus toņus, neparastas krāsu gammas. Daudzi tērpjas melnā, tomēr tas galvenokārt ir izskaidrojams ar viņu vēlmi līdzināties kādam filmu varonim vai mūziķim.

             Līdz deviņu gadu vecumam labvēlīgi ir sārti oranžie krāsu toņi . No 10 līdz 13 gadiem, labāks ir dzeltenais tonis, bet no 14 līdz 16 dzeltenajam var pievienot zilo, veidojot zaļganīgus toņus. 16 gadus vecumā pusaudža telpā var dominēt zilganie toņi, bet 18 līdz 19 gados jaunietis jūtas labi silti piesātinātos violetos toņos krāsotās istabās.

            Vidējā vecuma cilvēki lietišķajā apģērbā labprāt izvēlas zilus, zaļus, pelēkus un brūnus toņus. Vecāka gadagājuma cilvēki dod priekšroku tumšākiem toņiem, tomēr svētkos un ceļojumos viņi labprāt uzvelk krāsainus – ceriņkrāsas un rozā tērpus.

 Sagatavoja  psiholoģe, psihoterapeite Inese Birģele

 Kuldīgas tehnisko palīglīdzekļu centrs 

31. oktobrī LMSA Kurzemes reģionālās nodaļas seminārs „Kustībā mūsu dzīvesprieks” notika Valsts aģentūras „Tehnisko palīglīdzekļu centrs” (TPC) Kuldīgas tehnisko palīglīdzekļu izsniegšanas nodaļas telpās, kur visi interesenti varēja apskatīt un izmēģināt dažādus palīglīdzekļus, iepazīties ar to pielietojumu un saņemšanas iespējām.

TPC ir 1999. gadā Dānijas un Latvijas valdību kopēja projekta ietvaros izveidota organizācija - labklājības ministrijas pārraudzībā esoša valsts iestāde. Viens no tās pamatuzdevumiem ir – nodrošināt vienādas iespējas saņemt tehniskos palīglīdzekļus visiem Latvijas iedzīvotājiem.

Tehniskie palīglīdzekļi ir ierīces, kas atvieglo cilvēka spēju pārvietoties, aprūpēt sevi un pilnvērtīgi pavadīt brīvo laiku. Tehnisko palīglīdzekļu centra nodaļās ir pieejami:

     Pārvietošanās palīglīdzekļi – spieķi, elkoņu kruķi, padušu kruķi, kvadripodi (spieķi ar četrām kājiņām), staigāšanas rāmji ar un bez riteņiem, pārvietošanās galdi, dažādi riteņkrēsli;

      Personīgās aprūpes palīglīdzekļi – tualetes krēsli ar un bez riteņiem, dažādi dušas krēsli, dažādi vannas krēsli, tualetes poda paaugstinājumi, rokturi;

    Komunikācijas un informācijas palīglīdzekļi – runājoši pulksteņi, vibrējoši pulksteņi, atskaņotāji (grāmatu lasīšanai).

Pie ražotājiem par valsts budžeta līdzekļiem ir iespējams saņemt: ortozes, protēzes, ortopēdiskos apavus un dzirdes aparātus.

TPC ir pieejams arī augsti kvalificētu speciālistu ergoterapeitu konsultācijas. Ergoterapeits ieteiks piemērotāko palīglīdzekli un apmācīs to lietot, kā arī sniegs informāciju par ergonomikas pamatprincipu ievērošanu (Ergonomika ir darba procesa un darba vides piemērošana cilvēka psihiskajām un fiziskajām iespējām, lai nodrošinātu efektīvu darbu, kas neizraisa draudus cilvēka veselībai un kuru var viegli izpildīt). Gan TPC telpās, gan pie klienta mājās (kā maksas pakalpojums) ir pieejama konsultācija par vides pieejamību, pozicionēšanu un aktivitāšu veikšanu.

Lai saņemtu tehnisko palīglīdzekli par valsts budžeta līdzekļiem ir nepieciešami šādi dokumenti:

     Pase,

     Ārstējošā ārsta atzinums (speciāla veidlapa). Līdz 28.02.2008 tiks pieņemtas arī vecā parauga 027/u veidlapa ar norādītu diagnozes kodu (SSK 10. redakcija), nepieciešamo palīglīdzekli un tā izmantošanas ilgumu,

    Pilnvaras vai tiesības apliecinoša dokumenta (vecāki uzrāda bērna dzimšanas apliecību) kopiju, ja tehnisko palīglīdzekli saņem pilnvarotā persona vai likumiskais pārstāvis, uzrādot oriģinālu. Pilnvarā ir jānorāda tehniskā palīglīdzekļa lietotāja un pilnvarotās personas pases dati, kā arī kādam mērķim pilnvara tiek izsniegta. Pilnvara var nebūt notariāli apstiprināta.

Vienreizējā iemaksa par palīglīdzekli:

     Personai līdz 18 gadu vecumam 1.00 Ls;

     Personai pēc 18 gadu vecuma 5.00 Ls.

 No vienreizējās iemaksas ir atbrīvotas personas (tām jāiesniedz arī attiecīgā dokumenta kopija):

     Ministru kabineta noteiktajā kārtībā personai ir noteikts trūcīgas vai maznodrošinātas personas statuss;

    Persona atrodas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā;

     Personas dzīvesvieta reģistrēta stacionārā ārstniecības iestādē;

      Persona izcieš sodu brīvības atņemšanas vietā.

  Valsts aģentūras „Tehnisko palīglīdzekļu centrs” Kuldīgas Tehnisko palīglīdzekļu izsniegšanas nodaļas vadītāja – ergoterapeite Selga Kancāne 

 Atsauksmes par projektu Kuldīgā :

Paldies dr.Vaļģei par interesanto stāstījumu par adatu terapiju un demonstrējumiem! Paldies psiholoģei Inesei Birģelei par interesanto un tiešām krāsaino nodarbību!
Doc. Olgas Blauzdes ritmos uzlabojās labsajūta.Paldies!
Fizioterapeite Mārīte Pīpīte atgādināja par vingrošanas nozīmi un kopīgi arī vingrojām.
Paldies Selgai Kancānei par stāstījumu un palīglīdzekļu demonstrēšanu un pielietošanas iespējām
Paldies Ivetai Miņinai par atgādinājumu, cik rūpīgi jākopj pēdiņas.
Liels paldies Zaigai Ribakai par organizētiem semināriem. Katrā seminārā ieguvu kaut ko jaunu un noderīgu. 
Ar nepacietību gaidīšu nākošos seminārus! Gaļina Čerepaņa, Kuldīgas rajona Laidu pagastā 


Patīkami, ka varam sapulcēties un kaut ko jaunu uzzināt. Paldies! Tā turpināt!
Eva Zgirska Saldū

Man bija prieks braukt uz semināriem un jaukām kafijas pauzēm, satikties ar citiem MS slimniekiem.
Paldies visiem pasniedzējiem par stāstījumu un praktiskām nodarbībām!
Īpaši liels paldies psihoterapeitei Inesei Birģelei.
Paldies par organizēšanu un viesu aicināšanu Zaigai Ribakai.
Lai vairāk būtu semināri, satikšanās! Silvija Baltgalve Saldū 

Manuprāt, visnoderīgākie bija mūzikas un krāsu terāpijas semināri, jo idejas arī var pielietot ārstēšanā.
Iepriecināja dr.Vaļģes stāstījums un praktiskais demonstrējums.Varēja katrs, kas gribēja pielietot adatu terapiju. Paldies!
Patika apmainīties ar domām par slimību un ārstēšanos ar cilvēkiem no citām pilsētām. Velta Strauta Kurmales pagasts Kuldīgas rajons

Prieks braukt uz semināriem, bija ļoti noderīgi. 
Paldies speciālistiem un Zaigai Ribakai par organizēšanu!
Ceru, ka ar laiku transporta jautājums nokārtosies.
Līdz nākošam semināram un kafijas pauzei!
Bella Šverada, Nīgrandes pagasts Saldus rajons

Jebkura rīcība, atbalstīt sociāli atstumtos, pacientus palīdzot tiem atgriezties sabiedrībā ir apsveicama.Tas ir ļoti grūts, sarežģīts un darbietilpīgs darbs, pirms kura strikti un skurpulozi jāizstrādā norises, aktivitātes stratēģija, jāvelta liels darbs mērķauditorijas apzināšanai, viņu vēlmju uzklausīšanā.Esmu ļoti gandarīta, ka varēju piedalīties novembrī rīkotajos trijos LMSA Kuldīgas reģionālās nodaļas vadītājas Zaigas Ribakas organizētajos projekta „Kustībā mūsu dzīves prieks” semināros Kuldīgā.Atsvaidzināju aizmirstās zināšanas, jo līdzīga satura norisēs esmu piedalījusies, strādājot gan pašvaldībā, gan masu medijos. Bija ar, ko salīdzināt, izvērtēt. Vislielākā vērtība, ko guvu bija iespēja tuvāk iepazīties ar Kurzemes reģiona nodaļas biedriem. Visi semināros sastaptie ļaudis manī viesa ļoti lielu cieņu un apbrīnu, spējot ar smaidu cīnīties ar slimību un vēl atbalstīt citus. Pārsteidza optimisms, ar kādu viņi piedalījās semināros, kurus profesionāli vadīja dažādu nozaru speciālisti, viņu vidū psihoterapeite, mūzikas psiholoģe, fizioterapeite, kā arī ergoterapeite. Ļoti svarīgi gūt jaunāko informāciju. Informācijas trūkums, nevēlēšanās informēties ir viena no lielākām sabiedrisko organizāciju barjerām.Jebkura aktivitāte, tiekšanās pēc informācijas, integrēšanās sabiedrībā un norises sociālajā jomā ir atbalstāma. Lai arī varam diskutēt un katrs palikt pie sava viedokļa, taču jāatzīst, ka otram drīkst būt citādi uzskati. Ne gluži ar dūrēm, bet pacīnīties un palikt draugiem. Mēs skatāmies uz notikumiem tikai caur savu prizmu, it kā vienīgie domājam un rīkojamies absolūti pareizi, bet tie citādākie ir apkarojami. Varam nepieņemt citu uzskatus, taču tie ir jārespektē- jebkuram ir jāatzīst, ka sabiedrība ir dažāda un tāda, kāda tā ir tā ir jārespektē. Vēlu veiksmi tālākajā LMSA darbībā!Vita Eglīte, Skrundā

Piedalījos vienā seminārā. Labi organizēts, patika.
Satiku jaunus draugus.
Zigrīda Bērziņa,  Saldū

Paldies par jaukajiem semināriem un daudzpusīgo informāciju, ko ieguvām! Paldies personīgi Zaigai Ribakai par uzņēmību, mīlestību projekta izorganizēšanā un īstenošanā. Šie semināri mums deva daudz, jo to tēmas bija interesantas un MS slimniekiem noderīgas. Priecājāmies par iespēju būt kopā ar citiem MS slimniekiem, nodibinot arī jaunus kontaktus. Esam pateicīgas pasniedzējiem par iejūtību un pacietību darbojoties ar mums. Nodarbības viņu vadībā mums deva iespēju ne tikai iegūt vajadzīgu informāciju, bet arī relaksēties no ikdienišķās dzīves. Vēlreiz paldies!

Ar cieņu Inga, Anita, Olga.
Liepājā