ES Phare-LIEN

• Asociācija
• Projekti
ES Phare-LIEN

• Asociācija
• Aktivitātes
• Rīgā notiekošais kongress par MS un sadzīvošanu ar to

“Palīdzība Multiplās Sklerozes slimniekiem un viņu ğimenēm.”

Kopīgs Latvijas MS Asiciācijas (LMSA) un Vācijas Federalās MS Asociācijas (DMSG Bundesverband e.V.) projekts Eiropas Savienības Phare-LIEN programmas ietvaros. DMSG un LMSA kooperācijas projekts ir reģistrēts Eiropas Komisijā ar Nr.99-0234 ES Phare-LIEN programmas ietvaros. Projekts, visu tā darbības laiku, divus gadus, ar nepieciešamajiem līdzekļiem nodrošina ES un DMSG. Projekta darbības sākums ir 01.03.2000.

Latvijas MS Asociācija ir reģistrēta LR uzņēmumu reģistrā kā sabiedriska organizācija ar Reģ. Nr. 50008006662

Projekta partneri

LMSA (Latvijas Multiplās Sklerozes Asociācija) ir nacionālā MS asociācija Latvijā. Dibināta 1995.gada novembrī, reģistrēta LR uzņēmumu reģistrā kā sabiedriska organizācija ar Reğ. Nr.50008006662. LMSA bija pirmā no Baltijas valstu MS Asociācijām, kas 1999.gadā tika uzņemta MS Asociāciju Internacionālajā Federācijā kā asociētā locekle uz četriem gadiem. Brīvprātīgie un LMSA Medicīniski Konsultatīvās Padomes darbinieki ir MS slimnieku un viņu ģimenes locekļu padomdevēji un atbalstītāji.

DMSG Bundesverband e.V.(Vācijas Multiplās Sklerozes Asociācija) ir dibināta 1952.g.,un tā ir specializēta organizācija, kas konsultē, atbalsta un aizstāv vairāk nekā 120 000 MS slimnieku intereses Vācijā. DMSG kā pilntiesīgs IFMSS biedrs pirms četriem gadiem uzņēmās šefību pār LMSA.

 MS SLIMNIEKU SITUĀCIJA LATVIJĀ 

Latvijā apmēram 2 500 cilvēku slimo ar MS. Ir jāuzlabo MS slimnieku konsultācija un aprūpe. Trūkst informācijas par kompleksu slimības ainu, trūkst nepieciešamā atbalsta un palīdzības, lai varētu ar šo slimību sadzīvot, MS slimniekiem trūkst medikamentu, nav pietiekošā daudzumā gultas vietu slimnīcās, kā arī trūkst rehabilitācijas iespēju.

Kas ir Multiplā Skleroze?

Multiplā skleroze (MS) ir centrālās nervu sistēmas slimība, kas iesākas ar vienu vai vairākiem (multiple=vairāki) izkaisītiem, iekaisuma perēkļiem, kas vēlāk sarētojas (t.i. sklerotizējas). Zinātniski medicīniskais nosaukums ir: Encephalomyelitis disseminata.

Kas notiek MS gadījumā?       

Galvas smadzenes pa nervu kūlīšiem sūta signālus uz muguras smadzenēm. Nervu šķiedras līdzīgi kā elektrības kabeļus apņem izolējoša kārta (mielīns), kas nodrošina ātru impulsu pārvadi. MS gadījumā tiek bojāta šī mielīna kārta, līdz ar to arī nervu šķiedras. Bojājuma vietās laika gaitā rodas rētas, bet ķermenis aizstāj bojāto mielīna kārtu ar cietiem (sklerotizētiem) audiem, kas nespēj vadīt nervu impulsus.

Kas izraisa MS? 

Vēl joprojām nav noskaidroti MS cēloņi. Tiek uzskatīts, ka MS izraisa vairāku faktoru mijiedarbība. Galvenokārt to izraisa cilvēka imūnsistēmas nepareiza darbība. Svarīgi: MS nav lipīga slimība un tā neiedzimst.

Kas slimo ar MS? 

MS ir diezgan izplatīta neiroloğiska slimība. Tā parasti parādās vecumā no 20-40 gadiem. Sievietes ar MS slimo biežāk nekā vīrieši (attiecībā 3:2).

MS simptomi 

MS izpaužas ar ļoti dažādiem simptomiem, atkarībā no tā, kura nervu sistēmas daļa ir bojāta. Visbiežāk, kā pirmie simptomi parādās redzes un jušanas traucējumi. Vēlāk var parādīties motoriskas un koordinācijas traucējumi, kā arī muskuļu vājums.

Slimības gaita 

Slimības gaita katram slimniekam ir individuāla. Dažreiz tā noris vienmērīgi progresējot, bet pie viļņveidīgas norises tā ir grūti prognozējama. Šī nenoteiktība ir ļoti apgrūtinoša, it sevišķi jaunajiem slimniekiem un viņu tuviniekiem. Taču ne vienmēr MS norit smagā formā. Pēc jaunākajiem pētījumiem 30-40% gadījumos MS ir labdabīga forma, ja tiek lietoti attiecīgie medikamenti. Slimnieks gadu desmitiem var dzīvot normālu dzīvi, kā arī daudzi ratiņkrēslos sēdošie ir strādāt spējīgi un var aktīvi piedalīties ģimenes un sabiedriskajā dzīvē, ar noteikumu, ka tiek nodrošināta nepieciešamā medicīniskā un sociālā aprūpe.