Ārstēšanas iespējas

• Multiplā skleroze
• Ārstēšana
Ārstēšanas iespējas

• Asociācija
• Aktivitātes
• Rīgā notiekošais kongress par MS un sadzīvošanu ar to

Pagaidām nav zināms, kā ārstēt vai kā kavēt slimības attīstību, tomēr ir iespējams mazināt MS simptomus un palēnināt slimības attīstības gaitu.

Ir pieradīts, ka MS agrīnajā stadijā ir nepieciešama ārstēšana, kuras pamatā ir lielas interferona devas (tās jāinjicē samērā bieži). Lai gan slimības attīstība var norisināties ilgi un tikai pēc gadiem ir iespējams novērot pilnīgus simptomus, tieši MS agrīnajā posmā tiek bojāti nervi un galvas smadzenes. Šī iemesla dēļ jau slimības agrīnajā fāzē ir nepieciešama ārstēšana, lai ietekmētu slimības attīstību.

Pagaidām nav zināms, kā pilnībā izārstēt MS, tomēr ir medikamenti, kas palīdz ar to cīnīties:

• Medikamenti, kas paredzēti, lai cīnītos ar MS lēkmēm. Tie neietekmē slimības attīstības gaitu, bet mazina simptomus. Parasti tie ir kortikosteroīdi (steroīda veids).

• Medikamenti, kas paredzēti, lai ietekmētu slimības attīstības gaitu, – imūnmodulatori (pie šīs medikamentu grupas pieder interferons) un imūnsupresenti.

• Simptomātiskā terapija ietver tos medikamentus, kas tiek lietoti, lai ārstētu konkrētu MS simptomus.

• Interferons ir glikoproteīni jeb šķīstošas olbaltumvielas. Pastāv vairāki interferona veidi atkarībā no iedarbības, piemēram, beta interferons darbojas ar mērķi „slāpēt”, bet gamma interferons – „stiprināt”.

• MS gadījumos tiek noteiktas arī slimību modulējošās zāles (SMZ), kas tiek injicētas vai nu zem ādas, vai muskuļos. Būtiski slimības ārstēšanas uzsākšanas sākumā ir iemācīties veikt injicēšanas procedūru precīzi. Ir pacienti, kuri var izmantot autoinjekrotus, lai šo procedūru padarītu pēc iespējas ērtāku.

Pašreiz visi pieejamie medikamenti ir jālieto injekciju veidā, kas nozīmē, ka ir nepieciešama atbildīga un pastāvīga MS pacienta aprūpe. Šī iemesla dēļ ne tikai MS pacientam, bet arī viņa tuvākajiem cilvēkiem būtu jāapgūst, kā pareizi veikt injekcijas, kā pareizi uzglabāt medikamentus, kā kontrolēt injekciju biežumu un vietu un kā novērot un kontrolēt iespējamās ārstēšanas blakus parādības. Savam ārstam ir jālūdz paskaidrot, kādas ir pārāk lielas vai nepietiekamas devas sekas.

• Veicot injekciju, ir iespējamas vairākas reakcijas:

  • Ādas reakcija, piemēram, apsārtums, uztūkums. Šī reakcija ir viegla, un ar laiku tā izzūd.

  • Muskuļu reakcija tiek novērota tajos gadījumos, kad pacienti lieto interferonu beta-1a un interferonu beta-1b.

  • Sāpes var parādīties gan uzreiz pēc veiktās injekcijas, gan 24-48 stundu laikā pēc tās veikšanas. Tikai ļoti retos gadījumos ārstēšana sāpju dēļ ir jāpārtrauc.

  • Ādas nekroze jeb ādas audu atrofēšanās kā reta blakus parādība tiek novērota, ja tiek lietots beta interferons. Ādas audu atmiršana (smaga komplikācijas forma) var rasties piesārņotas injekcijas vietas dēļ.

• Veicot injekciju:

  • Jāievēro ārsta sniegtie norādījumi.

  • Var izmantot ledu, lai gan pirms, gan pēc injekcijas veikšanas atvēsinātu injekcijas vietu.

  • Var veikt injekcijas vietas masāžu vismaz 10 minūšu garuma pēc injekcijas veikšanas, lai veicinātu zāļu sadalīšanās procesu un mazinātu iespējamos ādas kairinājumus.

  • Zāles drīkst injicēt tikai veselos audos.

  • Injekciju vienā un tajā pašā vieta drīkst veikt, ievērot vismaz 7 dienu atstarpi.

  • Ir jāpārbauda, vai injekcijas vieta nav apsārtusi un pārāk jutīga.

  • Veicot injekciju, ir jāizvairās no tiešas saules vai ultravioletā starojuma.

  • Papildu medikamenti var tikt lietoti tikai tad, ja tas ir pārrunāts un saskaņots ar ārstu.

MS ir slimība, kas skar ne tikai vienu cilvēku, bet arī pacienta līdzcilvēkus. Vairāki MS simptomi nav redzami uzreiz, tādēļ rodas pārdomas – vai citiem vajadzētu atklāt par slimību. Bieži vien aiz nevēlēšanās atklāti runāt par slimību slēpjas bailes par savas neatkarības zaudēšanu. Tomēr tajā pašā laikā jāsaprot, ka, nepasakot, iespējams, kritiskā brīdī nebūs neviena, kurš spētu palīdzēt. Izstāstot par slimību un savām sajūtām, ir vieglāk cīnīties arī ar psiholoģiska rakstura problēmām.

Nonākot pie lēmuma saviem ģimenes locekļiem pastāstīt par slimību, viens no variantiem ir sapulcēties vienkopus, lai visi saprastu, kādu palīdzību sagaida MS pacientu, un lai visi varētu izteikt savas idejas par to, kādā veidā varētu palīdzēt. Nevajag atteikties no palīdzības, kura atrodas pavisam blakus!